Ivermektīns, antibiotikas vai tomēr vakcīna?

Nereti cilvēki, skaidrojot, kāpēc aizvien nevakcinējas, min dažādas blaknes un neuzticas vakcīnām kopumā. Tomēr vīruss eksistē, tad nu kā alternatīvas sociālajos medijos tiek minētas arī pretparazītu zāles, ko parasti izmanto lopu ārstēšanai. Vai šāda versija ir pamatota? Kā ārsti cīnās ar Covid-19 ierosinātāju?

Invermektīns, kas ir pretparazītu līdzeklis dzīvniekiem, varot būt labāks cīņā pret Covid-19 nekā vakcīnas. Vismaz tāda atziņa nereti klejo sociālajos medijos. Taču mediķi norāda, ka aizvien nekas labāks kā vakcinācija, lai mazinātu vīrusa ietekmi, nav radīts. “Protams, tas ir mīts, tas nāca no vienas ASV augstskolas. Tās bija rekomendācijas, tur bija ļoti daudz pareiza, ko mēs tiešām arī savā praksē izmantojām. Un vienīgais, no kā mēs atturējāmies, protams, ir ivermektīns. (..) Pat Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendēja izmantot medikamentus, piemēram, dažus, ko izmanto cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas ārstēšanai. Izrādījās, ka tie nepalīdz. Izmantoja pretmalārijas līdzekļus, izrādījās, ka viņi dod blakusefektus, bet nedod nekādu pozitīvu efektu,” skaidro Baiba Rozentāle, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore.

Latvijā pēc PVO ieteikuma šie pret-HIV medikamenti izmantoti vien dažiem pacientiem, bet pretmalārijas līdzeklis izmantots vienam pacientam, tomēr blakņu dēļ terapija pārtraukta. Taču specifiski Covid-19 ārstēšanai arī Latvijā izmanto pretvīrusu preperātu - remdesivīru. “Tas ir injicējams pretvīrusu preperāts, kas darvojas tieši pret Covid-19 ierosinātāju koronovīrusu Sars-Cov 2. (..)Pretvīrusa terapija ir, pie kam, tā ir ievadāma tikai stacionāra apstākļos intravenozi. Tikai pacientiem, kuriem diagnoze ir apstiprināta virusoloģiski, kuriem ir plaušu bojājums un skābekļa atkarība

Tomēr svarīgi šo preperātu saņemt laikus. Ja pacientam ir jau nopietni plaušu bojājumi, pretvīrusu medikamenti tos neatjaunos.

Tā kā Covid 19-bieži rada iekaisumu, izplatīts ir arī viedoklis, ka slimību varētu ārstēt ar antibiotikām, tad no vakcīnas varētu arī izvairīties. Tomēr arī tie ir maldi. “Tā ir ārkārtīgi liela kļūda. Pirmajā vilnī bija ļoti daudz nezināmā. Nezināja ne Itālijā, kā darīt, ne ASV, ne Lielbritānijā. Un tieši tāpat mēs nezinājām. Un vēl nebija arī pretvīrusa preperātu. Tajā brīdī sakarā ar plaušu bojājumu tika nozīmētas antibiotikas, bet tagad antibiotikas ļoti reti tiek nozīmētas. Jo antibiotikas jau nedarbojas uz vīrusiem. Tās darbojas uz baktērijām. Tāpēc, ja ir vīrusa ierosināta slimība kā Covid-19, vajag pretvīrusa preperātu. Bet antibiotikas pievienojam tad, ja cilvēkam citu hronisku slimību rezultātā cilvēkam aktivizējas bakteriālā flora. Pneimonija nav tikai vīrusa, bet arī baktēriju ierosināta. Bet tādi ir, var teikt, smagie pacienti, ne visi smagie pacienti.”

Šobrīd zāļu ražotājs “Pfizer”, kurš reģistrēja arī pirmo vakcīnu pret Covid-19, ir sācis klīnisko pētījumu noslēdzošo fāzi, lai testētu iekšķīgi lietojamas zāles Covid-19 infekcijas novēršanai.


Foto: Freepik