Lai Ķemeru nacionālajā parkā mazinātu purva izžūšanas risku un veicinātu mitrāju atjaunošanos, Tukuma novadā esošajā “Zaļajā purvā” uzsākta koku izciršana. Gandrīz 280 hektāros saaugušos kokus un krūmus plānots izcirst līdz pavasarim. Pie labvēlīgiem apstākļiem purvs gadā atjaunojās par vienu milimetru, tāpēc īstu purvu šajā vietā gan varēšot redzēt vien pēc vairākiem gadu simtiem.
Divdesmitajā gadsimtā šis bija dzelzceļš pa kuru no “Zaļā purva” tika izvesta kūdra, bet tagad pa šo stigu tiek izvesti purvā izcirstie koki.
Kūdras ieguve “Zaļajā purvā” tikusi pārtraukta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, jo tika konstatēts, ka apdraudēta ir sērūdeņraža resursi, kas bija nepieciešami kūrortam. Tomēr purva izstrāde tikusi pārtraukta nepareizi. “Kūdras izstrādātāji aizgāja prom no purva, bet neatjaunoja hidroloģisko režīmu purvam, lai tas spētu atjaunoties kā purvs. Bija jānodambē meliorācijas grāvju sistēma,” stāsta Artūrs Jansons, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.
Pirms pieciem gadiem “LIFE+” programmā meliorācijas sistēmas gan tika nodambētas, tomēr purvam raksturīgo augu sugu vietā tajā bija izveidojušies labvēlīgi apstākļi koku augšanai. Koku lapas palielinot izžūšanas risku. Tāpēc , lai purvs atjaunotos, gandrīz 280 hektāru platībā tiek izcirsti koki. “Pats, pats galvenais purvu biotopos un kūdrāju jautājumos ir panākt atpakaļ kūdras veidošanos. Tad ir vienalga, vai kūdru veidotu niedru lapas, kas atmirst un uzkrājas. Vietās, kur tiek izcirsti koki, ļoti vēlamies atjaunot augstā tipa purvu un palielināt sfagnu sūnu klātbūtni,” norāda Inese Silamiķele, dabas eksperte.
Ja laikapstākļi ļaus, darbus plānots pabeigt šoziem, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pēc tam redzēsim purvu ar tam raksturīgo floru. Artūrs Jansons saka: “Purvu nosusināt ir dārgi, bet dabūt to atpakaļ ir vēl dārgāk un stipri ilgāk. Rezultātus mēs, visticamāk, neredzēsim. Ne mana paaudze, ne arī nākamā paaudze. Ļoti cerams, ka tendences uz to, ka purvs atjaunojas, redzēsim manas paaudzes laikā,” saka Inese Silamiķele, dabas eksperte.
Kā ReTV skaidro dabas eksperte, purvu atjaunošana īpaši aizsargājamās dabas teriotrijās notikusi arī citviet kā, piemēram, Vecumnieku purvā, Teiču purvā. Privātīpašumā esošo kūdras purvu nākotne gan būšot atkarīga no īpašnieka izšķiršanās – vai ieguldīt līdzekļus un atjaunot purvu, vai turpināt ekspluatēt kā meliorētu platību, piemēram, audzējot krūmus enerģētiskajai šķeldai.
#SIF_NVZ2022
