Apburtais loks – tā var raksturot situāciju, kurā jau vairāk nekā mēnesi par simtgadīgu liepu rindas saglabāšanu ceļa malā cīnās īpašuma saimniece Galēnu pagastā. Pēc vairākkārtējām izvērtēšanām Preiļu novada pašvaldība, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) tomēr vienojās, ka kokus, neskatoties uz to ainavisko vērtību, tomēr var izcirst. Atbildīgās institūcijas aicina turpmāk iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties pašvaldību teritoriālā plānojuma izveidē un jau savlaicīgi informēt par savos īpašumos esošām aizsargājamām dabas vērtībām.
Vairāk nekā 20 vienā rindā pirms 100 gadiem sastādītie koki, no kuriem lielākā daļa – liepas – vēl pirms mēneša bija iemesls ceļa posma “Viļāni–Maltas Trūpi–Lomi” remontdarbu apturēšanai. Tagad koku rindas vietā ir tukšums. Ceļa remonts atsākts, līdz ar to turpinās nesaskaņas kā vietējo iedzīvotāju, tā atbildīgo institūciju vidū.
Ceļa malā dzīvojošie uzsver, ka ir noguruši no birokrātiskiem strīdiem, ceļa remontu gaida jau sen.
Strīdi par koku rindu bijuši ilgāku laiku - daļa iedzīvotāju ar parakstiem lūdza ceļu sakārtot, paredzot koku izciršanu; citi ar parakstiem vēlējās saglabāt aleju. Dabas aizsardzības pārvalde atzīst, ka koku rindai bija ainaviska vērtība, tomēr lēmums pieņemts par labu ceļam.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: “Atļaujā ir ietverts nosacījums, ka darbību var veikt, ja tiek nodrošināts, ka tiek iestādīta atpakaļ vietā koku rinda ārpus ceļa nodalījuma joslas ar vietējām sugām.”
Apstādījumus iestādīt un finansēt par saviem līdzekļiem apņēmusies pašvaldība, tomēr blakus esošā īpašuma “Liepkalni” saimniece Iveta Seimanova to nevēlas. Viņai ir bažas par darba kvalitāti, ko veicina arī līdzšinējā komunikācija. “Pašvaldība savos dokumentos ir, pirmkārt, pazaudējusi vienu koku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šobrīd ir nogriezts viens koks, kurš nav atļauts, jo nogriezti ir 22, bet pašvaldības jaunajā atļaujā ir tikai 21. Tur, kur ir jāraksta diametru, viņi ir ierakstījuši apkārtmēru, tātad tagad sanāk, ka visas izcirstās liepas ir dižliepas.”
Raizes raisa arī tas, ka nav skatīti iespējamie varianti gan veikt ceļa remontu, gan saglabāt kokus. Atbildīgajās institūcijās, tajā skaitā “Latvijas Valsts ceļi”, uzsver, ka ceļam veic seguma atjaunošanas darbus, nevis pārbūvi, tāpēc būvprojekts nav jāizstrādā.
Preiļu novada Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāja Iveta Piziča saka: “Ja liepas paliek, tad darbi apstājas pirms liepām, tālāk turpināti netiek, jo vienkārši tehniski to nevar izdarīt. Tā kā tas nav pārbūves projekts, tad arī nekādi risinājumi nevar šajā brīdī tikt pieņemti.”
Gita Strode: “Ja mēs saglabātu dažus kokus vai pusi no kokiem, pārējos nocirstu, tad mēs neiegūtu no sabiedrības puses pilnīgi neko. Ne īsti tas ceļš būtu, ne īsti tie koki būtu. Šī ir tā situācija, kad pašvaldībai gribot vai negribot ir jāpieņem lēmums.”
Vidēji gadā cīņa par kokiem ceļmalās notiek divos-trīs gadījumos. Tikai retā reizē tos izdodas saglabāt. Tāpēc jau savlaicīgi saglabājamiem dabas objektiem piešķirt vietējās nozīmes aizsardzības statusu jālūdz pašvaldībā, bet zinātniski to jāpamato Dabas aizsardzības pārvaldei. Gita Strode: “Tad tādās situācijās būtu sabiedrības iesaiste lielāka, izvērtētu vairāk alternatīvas, varbūt uzreiz saprastu, ka te tik vienkārši nevar atjaunot ceļa segumu. Te jādomā par speciālu būvprojektu, speciālu pieeju.”
Preiļu novadā jau šoruden sāks izstrādāt jauno teritoriālo plānojumu. Tam par nozīmīgām dabas vērtībām privātīpašumos un to apkārtnē lieti noderēs arī vietējo iedzīvotāju informācija.
#SIF_NVZ2022
