Pirmo reizi Latvijas vēsturē izdota grāmata, kur vienkopus lasāma un skatāma informācija par vairāk nekā 300 Latgales fotogrāfu darbību divu gadsimtu garumā. Unikālā pētījuma autori ir Latgales fotogrāfu biedrības vadītājs Igors Pličs, kā arī Latvijas fotogrāfijas vēsturnieks Pēteris Korsaks. Grāmata atklāta valsts svētku laikā kā simboliska dāvana visiem iedzīvotājiem, kam tuva fotografēšana un savas dzimtās puses pētniecība.
Latgolys gaismys gruomota – tā Preiļos raksturo izcilā fotogrāfa un pētnieka Igora Pliča, kā arī foto vēsturnieka Pētera Korsaka izdevumu “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX-XXI gs.”. Latgales fotogrāfu vēstures izziņu grāmata tapusi vairāk nekā sešu gadu garumā ar mērķi pierādīt, ka Latgales fotogrāfija attīstījās un nereti pat bija soli priekšā citiem reģioniem. “Mani kā Latgales pārstāvi vienā Mārtiņa Buclera lasījumu laikā nedaudz tā kā aizskāra tas, ka Latgales fotogrāfu darbības vēsture esot balts plankums. Līdz šim tādas grāmatas nav bijis Latgalē. Jā. Tā ir unikalitāte, es uzskatu, ka diezgan interesanta, apjomīga, 600 lappuses, divi ar pusi kilogrami smaga. Ar vienu roku nevar to pacelt, noturēt tikai ar divām rokām, nu, kārtīgs darbs. Kopīgs darbs,” saka Igors Pličs, Latgales fotogrāfu biedrības vadītājs, grāmatas autors.
“Mēs kopīgi ar daudzu cilvēku palīdzību, arī līdzautoriem, jā, Nikonovu un Škutu par Rēzekni un Daugavpili – mēs esam ieguldījuši, nu, 600 lappuses. Tas ir nozīmīgs manuskripts. Grūtības bija, ka Vitebskas guberņas arhīva materiāli ir Minskā, Latvijas arhīvos tikpat kā nekā nav. Nav vairs to cilvēku, ir tikai kādi attāli radinieki un tamlīdzīgi,” pauž Pēteris Korsaks, Latvijas fotogrāfijas vēsturnieks, grāmatas līdzautors.
Grāmatas atvēršanas svētkos viesojās vairāku fotogrāfu līdzgaitnieki un radinieki, to vidū arī Jāņa Zālīša mazmeita no Krustpils. “Man ir ļoti liels prieks un gandarījums, ka mans vectēvs arī ir ticis tik slavenā grāmatā, kuru veidojuši tik profesionāli, izcili cilvēki. Gan šī grāmata, gan šie izcilie cilvēki ir dāvana Latvijai. Vectēvs fotografēja 19./20. gadsimta mijā un, nu, jā, es apbrīnoju to fotogrāfiju kvalitāti, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām,” saka Anita Putka, fotogrāfa Jāņa Zālīša mazmeita.
Pavisam grāmatā ir aptuveni 2000 fotogrāfijas un zīmogi, kā arī raksti par vairāk nekā 300 fotogrāfiem. Lielākoties informācija gūta no biedrību un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, atsaucīgiem iedzīvotājiem, kā arī Latgalē savulaik strādājošo ebreju tautības fotogrāfu pēctečiem un Baltkrievijas Nacionālā arhīva. “Ir padarīts milzīgs darbs, rets darbs, jo grāmata ir ar sākumu no 19. gadsimta, kaut arī Latgale tad bija zem Vitebskas guberņas. Pirmais ievadraksts ir tieši par fotogrāfijas pirmsākumiem. Pirmā fotogrāfija bija uz apsudrabotas vara plāksnes un tas ir dagerotips,” pauž Pēteris Korsaks.
“Pirmais foto salons tika atklāts Dinaburgā 1858. gadā un otrais – Režicā tika atklāta pirmā fotogrāfija, Levinam piederīga, 1866. gadā. Tā ka tie ir skaitļi, kas būs šajā grāmatā, un informācija par daudziem fotogrāfiem, par kuriem līdz šim Latvija nezināja,” skaidro Igors Pličs.
Apkopotu ziņu par fotogrāfijas vēsturi trūkst visā Latvijā, vienīgais plašākais izdevums tapis pirms 35 gadiem Pētera Zeiles redakcijā, tomēr tas ir ne tik liels pētījums kā nupat atvērtā grāmata. “Visā valsts pastāvēšanas laikā tas ir pirmais tāds darbs, kas ir apkopojis, vēl jo vairāk, ka tas ir veltīts tikai vienam šim vēsturiskajam novadam – Latgalei, ja saliktu kopā par visiem novadiem, tad acīmredzot tā grāmata varētu būt daudz, daudz lielāka un apjomīgāka. Šobrīd ir Mākslas vēstures, ja nemaldos, 4. vai 5. sējumā neliels ieskats, kuru ir veidojusi Katrīna Teivāne-Korpa par 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākumu,” pauž Arno Marnics, Latvijas Fotogrāfu savienības valdes loceklis.
Lai arī grāmata ir apjomīga, daudzu fotogrāfu vārdi tajā nav iekļauti, autori cer, ka turpmāk to pētniecībā aktīvāk iesaistīsies arī citi. Tikmēr Igors Pličs savās mājās veido Latgalē pirmo fotogrāfijas vēstures muzeju, savukārt Pēteris Korsaks drīzumā izdos vēl vienu grāmatu. Tā veltīta gaišreģim un mazāk zināmam kā fotogrāfam – Eiženam Finkam.
