“Ludzas igauņu ābece” ir nupat klajā nākušais pētījums par Ludzas igauņu valodu, tās kādreizējiem zinātājiem un viņu apdzīvotajiem ciemiem Ludzas apkārtnē. Tā autors ir Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis no Amerikas Savienotajām valstīm, kas līdz šim vairāk pētījis lībiešu valodu, taču pēdējo septiņu gadu laikā pievērsies savu senču vēsturei, jo īpaši Ludzas igauņiem.

Ābeces atvēršanas svētki Ludzā notika Eiropas valodu dienu gaitā, uzsverot, ka Ludzas igauņu valoda ir dienvidigauņu valodas paveids – gluži tāpat kā Latvijā tāda ir latgaliešu valoda. Galvenā ābeces ideja ir veicināt valodas atkal atdzimšanu.

Lucu valoda tagad ienāk arī Ludzas kultūras dzīvē - kustību teātra pulciņš to daļēji izmanto jauniešu izrādē “Kur kamoliņš ripo”, kas veidota pēc Lucu pasakas motīviem. Ludzas igauņu pēcteči ābeces izveidi ļoti novērtē, jo pašu dzimtās palikušas vien atmiņas no senču stāstītā.

Uldis Balodis jau ir uzrakstījis manuskriptu angļu valodā par Ludzas igauņu ciemiem, savukārt ābeci cer lietot kā pamatu vasaras valodas kursiem. Lai mazās valodas neizzustu tajās jārunā – atgādina pētnieks un cer, ka turpmāk ar bērniem vairāk tiks runāts latgaliski, lai šīs valodas liktenis būtu cerīgāks, nekā lucu valodai.