Bailes, nedrošība un liela vēlme, lai karš beigtos un varētu atgriezties savās mājās – tāds ir karš Ukrainā bērnu acīm. To attaino Latvijā radītas animācijas filmas, kurās izmantoti Ukrainas bēgļu bērnu zīmējumi un stāsti. Projekta realizētājs – Bērnu slimnīcas fonds – uzsver, ka bērnu vēstījumi atklāti parāda – tā ir pieredze, kura nebūtu jāpiedzīvo nevienam bērnam.

Saglabājot stāstu un zīmējumu auteniskumu, Latvijā radītas 15 animācijas filmas, kas veidotas no Ukrainas bēgļu bērnu zīmējumiem, kuros viņi apraksta karā redzēto. Idejas autore ir ukrainiete Natālija Urus, kas kā sertificēta psiholoģe kopš aprīļa strādā Bērnu slimnīcas fondā un sniedz palīdzību saviem tautiešiem. Viņa ReTV atzīst – šoreiz bija jāmeklē ne tik ierastas metodes, lai runātu par piedzīvoto. “Bija liela problēma – vecāki baidījās ar bērniem runāt par karu. Pat aizliedza runāt, domājot, ka tādā veidā bērnus pasagrās.”

Lai ar bērniem uzsāktu sarunu, Natālija kā metodi izvelējās zīmēšanu. “Mēs sākām zīmēt karu, pēc tam viņiem bija jautājums: “Tu esi galvenais. Kā tu vēlies uzvarēt šo karu?” Un tad pārgājām uz tēmu “kas būs tālāk, ko tu vēlies?”. Viens zīmēja, kā svinēs uzvaru, cits iztēlojās, kas būs. Un līdz ar to zīmējums un stāsts bija daudz iedarbīgāks.”

Natālija ReTV atzīst, ka, viņasprāt, šoreiz sadarbībā ar bērniem palīdzējusi arī viņas pašas pieredze. Natālija bēgļu gaitās uz Latviju devās kopā ar meitu no Nikolajevas pilsētas. 

Projektu par animācijas filmu izveidi realizējis Bērnu slimnīcas fonds, kas Latvijā esošajām Ukrainas ģimenēm sniedz gan medicīniska, gan psihoemocionāla rakstura palīdzību. “Tas ir veids, kā bērniem iedot balsi, kad viņi var pastātīt, kā viņi jūtas šajā karā. Tas ir viņu stāsts, pret kuru jāizturas ar lielu empātiju,” saka Bērnu slimnīcas fonda pārstāve Karīna Pētersone.

Animācijas filmas iztulkotas arī angļu, ukraiņu un krievu valodā. Pētersone stāsta: “Mēs vēlamies nosūtīt kolēģiem Ukrainā. Viņiem ir iespēja izplatīt. Ceram, ka tās “izies” starptautiski. Gribam šos stāstus plašāk iznest, lai sasniegtu arvien vairāk cilvēku.” 

Natālija norāda, ka bērni, kuriem tiek sniegta palīdzība un kuru stāsti filmās apkopoti, galvenokārt ir no tā saucamajiem karstajiem punktiem Ukrainā: Harkivas, Mariupoles, Bučas. “Stāsti ir dažādi. Katrs savā veidā ir traģisks. Nezinu, kādas sekas būs bērnu pārdzīvojumiem. No zinātnes viedokļa jābūt labi. Lielākajai daļai situācija uzlabosies, bet būs daļa, kuriem paliks ietekme un sekas.”

Animācijas filmas apskatīt var Bērnu slimnīcas fonda mājas lapā. Natālijas darbu jau šobrīd novērtējuši arī speciālisti citās valstīs, tostarp Ukrainā, ar kuriem viņa dalās savā pieredzē, kā strādāt ar karā cietušājiem bērniem.