Iznomātie vagoni iestrēguši Krievijā un Ukrainā

Šajā graudu novākšanas sezonā graudu pārvadājumiem no reģioniem uz Latvijas ostām ir pieejams mazāks vilcienu vagonu skaits nekā iepriekšējās sezonās. Daļa no mūsu valstij piederošajiem vagoniem jau gandrīz pusgadu atrodas Krievijā un Ukrainā, un nav rasts risinājums to atgādāšanai uz Latviju. Lai arī līdz šim graudu pieņemšanas pārtraukumi nav konstatēti, satraukumu rada arī turpmākā raita graudu transportēšana.

Par to, ka šogad vairāk nekā citus gadus varētu trūkt vagonu, kas paredzēti graudu pārvadāšanai no graudu pieņemšanas punktiem uz ostām, biedrība “Zemnieku saeima” vērsās pie Satiksmes ministrijas jau pavasarī. Tomēr neskaidrība par vagonu pieejamību šajā graudu novākšanas sezonā pastāv joprojām. ““Latvijas dzelzceļš” Latgales reģiona atsevišķiem uzņēmumiem ir, piemēram, augusta mēnesī pateicis, ka būs 400 vagoni visa mēneša garumā, tad, šodien jau ir augusta vidus un atsevišķi uzņēmumi ir saņēmuši vien kādus 20-30 vagonus, lai varētu produkciju izvest. Skaidrojumi ir dažādi bijuši, ka ostās ir kaut kur aizsprostojumi, kaut kur netiek sastāvi, kā saka, sakabināti un netiek sūtīti uz Latgali,” saka biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Uzrunājot Valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, saņēmām rakstisku atbildi, ka šajā sezonā graudu pārvadājumiem plānots izmantot 600 vagonus, neatklājot konkrēti, kā šis skaits atšķiras no iepriekšējiem gadiem. Graudu vagoni pieder “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmumam, kas tos iznomā arī uz citām valstīm, tostarp Krieviju un Ukrainu, kur daļa no tiem šobrīd iestrēguši.

Mārtiņš Trons: “Ņemot vērā ģeopolitiku un notikumus Ukrainā, aptuveni 260 Latvijas pusei piederošo vagonu, kas ir “LDZ CARGO”, ir palikuši Ukrainā. Ņemot vērā to, ka paši ukraiņi ir demontējuši, uzspridzinājuši sliedes, lai nevarētu neviens arī kara tehniku ievest pie viņiem ne no Krievijas, ne no Baltkrievijas puses, rezultātā vagoni ir palikuši tur. Mēs tos arī caur Baltkrieviju vairāk dabūt nevaram. Caur Poliju nevaram dabūt, jo ir citi dzelzceļa platumi.”

Līdz šim gan nav saņemtas ziņas, ka graudu uzglabāšanas kapacitāte pieņemšanas punktos izsmelta un elevatori ir aizpildīti. Nevienu dienu šajā sezonā darbība nav apturēta arī vienā no lielākajiem graudu pieņemšanas punktiem Latgalē – “Rēzeknes dzirnavniekā”. “Spējam nodrošināt visas kravas, kas mums tiek atvestas uz pieņemšanu. Šobrīd raiti notiek arī atlādēšana. Mums padod vagonus katru dienu. Ir dienas, kad padod vairāk, ir dienas, kad padod mazāk. Bet mēs pielāgojamies arī tam skaitam, kas tiek padots. Izvērtējot visus riskus, bija kompānijas, kuras pie mums glabā, uzpērk graudus, jau nodrošinājis iepriekš ar vagoniem. Daļu vagonus viņi ir paņēmuši savā īrē, un tas mums atvieglo darbu. Protams, dzelzceļš savu iespēju robežās mūs arī nodrošina ar vagoniem,” stāsta AS “Rēzeknes dzirnavnieks” vadītājs Juris Trops.

Aktīva graudu ievešana pieņemšanas punktos vēl turpināsies. Kā norāda biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis, ja situācija ar vagonu pieejamību kļūs sarežģītāka, graudus uz ostām nāksies vest ar kravas automašīnām. Tas būtiski sadārdzinās izmaksas.


#SIF_NVZ2022