Gadu desmitiem ierasta lieta Latvijā bijusi izsmēķu mešana uz ielas, ārā pa mašīnu logiem, pludmalēs. Lai gan izmērā izsmēķi ir mazi, tie nodara postu dabai un ir kaitīgi.

Diemžēl lielākā daļa nosmēķēto cigarešu nonāk vidē. To bioplastmasa un kaitīgo vielu piesūcinātie filtri sadalīšanās procesā kaitē augsnei, kukaiņiem un augiem.

Jana Simanovska, vides speciāliste: “To izsmēķu ir ļoti, ļoti daudz. Žurnāls National Geographic min, ka tie ir kaut kādi 6,5 miljardi cigarešu izsmēķu gadā. Tajās vietās, kas ir biezi apdzīvotas, tiek izmētāti ļoti daudz. Un tā ir pirmā problēma, tieši to skaits.”

Zemē nomestie izsmēķi ir ne tikai jautājums par pieklājību, bet arī atbildību. Cigarešu tabakā ir teju 200 dažādas dzīvo organismu indējošas vielas.

“Tas ir celulozes acetāts, tas ir polimērs. Principā tas polimērs ir bioloģiski noārdāms, bet tas notiek ilgākā laika posmā. Kamēr tas noārdās, piesārņo dabu un pie tam vēl tas satur mikroplastikas daļiņas, kur tas izsmēķis tiek nomests,” saka Simanovska.

Izsmēķa sadalīšanās ilgst vairākus gadus, smagie metāli un dažas sadegšanas atliekvielas zemē paliekot pat mūžīgi.

“Ja ar izsmēķi saskaras dzīvnieks, piemēram, ja tas izsmēķis nonāk jūrā, jūras dzīvnieks to var uzskatīt par ēdienu, var apēst. Faktiski tās vielas, kas ir izsmēķi absorbējušās, tās jau ir toksiskas. Arī sauszemes dzīvniekiem,” tā vides speciāliste.

Vides izglītības uzņēmums projektā “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”, aptaujājot iedzīvotājus, secinājuši – liela daļa smēķētāju ir bezrūpīgi, izsmēķus izmetot pa automašīnas logu, iemīdot smiltīs vai iemetot ūdens notekās.

Gandrīz desmit gadus cigarešu izsmēķis Latvijā ir viens no izplatītākajiem atkritumiem pludmalēs. Monitoringa kampaņā “Mana Jūra” novērots, ka uz 10 piekrastes metriem ir 16 izsmēķi. Piesārņotākie krasti ir Rīgas tuvumā.