Izstāde “Iekāres objekti” – patēriņa kultūra vai seksualitāte?

Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centram savā jaunākajā izstādē izdevies savienot divas sākotnēji šķietami nesavienojamas lietas – laikmetīgo mākslu un vietējo amatnieku roku darbus. Viss noslēpies zem intriģējoša nosaukuma “Iekāres objekti”. Izstādes tēma šobrīd ļoti piestāv arī laikam pirms Ziemassvētkiem, kad katrs meklē savu “iekāres objektu”.

Ar nosaukumu “Iekāres objekti” izstādes veidotāji spēlējušies apzināti, lai piesaistītu uzmanību. Iekāre ir ne tikai stāsts par seksualitāti, bet arī patēriņa kultūru. “Nesen ir bijušas “Melno piektdienu” atlaižu dienas, tagad jau sākas Ziemassvētku drudzis. Es teiktu, ka šobrīd mēs esam patēriņa tādā virpulī ierauti, un es teiktu, ka daudziem šobrīd varētu būt jācīnās ar šīm te mazajām iekārēm, kas ir saistītas ar objektiem, ar priekšmetiem, ar lietām,” saka Līga Lindenbauma, izstādes kuratore.

Mākslinieces Martas Veinbergas darbi, kas veidoti no lielveikalu akciju uzlīmēm, pašironiski liek paskatīties uz mūsdienu iekāres vēlmēm. Padomju laikos visiem mājās bija vienādas mēbeles, bet akciju dēļ šobrīd gala rezultāts ir līdzīgs. “Tā lietu iegūšana jau ir ieguvusi tādu paraduma rituāla nozīmi, ka mēs to pērkam pirkšanas pēc vai ka mums ir kaut kas gatavs jau piedāvāts. Ka mēs pat neiedomātos, ka ir vajadzīgs jauns blenderis vai jaunas glāzes, ja mums netiktu jau pasniegtas priekšā,” pauž Marta Veinberga, māksliniece.

Pauļa Liepas darbi tapuši pirms pāris gadiem un šobrīd izstādes vajadzībām deponēti no Zuzānu kolekcijas. “Apmēram saprotu, kā tie varētu saistīties ar jēdzienu “iekāres objekti”. Tur ir tās mantiņas un tādi ikdienas sīkumi, skaistumlietas, kas varbūt, kad ieskatās tuvāk, patiesībā nemaz par tādu skaistumu un mantiņām nemaz nerunā. Tur ir tāda diezgan sūrā dzīves patiesība.”

Starp laikmetīgās mākslas darbiem gozējas amatnieku darinājumi. Ja Sabili dēvē par pilsētu ar odziņu, tad izstādē ir acīmredzams, ka arī amatnieki šeit ir ar īpaši, jo, piemēram, audējs Jānis Rozentāls ar savām stellēm rada arī mūziku.

Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītāja Ginta Petra: “Varbūt mums katram pašam ir bijis kāds priekšstats vai stereotips, ko mēs saprotam ar amatniecību, bet - kas ar amatniecību notiek 21.gadsimtā un ar jauniem cilvēkiem, kāds ir Jānis vai kādi ir “Ciparnīcas” pārstāvji, vai vēl jo vairāk šie ādas darinājumu meistari. Tā ir jauna paaudze ar jaunu redzējumu, bet ar vecajām prasmēm.”

“Ja tas tiek rādīts tādā (es tagad būšu ļauna) tādā drūmā, sapelējušā kultūras namā vai kaut kādā šādā kontekstā, tad viņas zaudē. Un tad, kad tas tiek rādīts mūsdienīgā, varbūt pat kiča kontekstā, tad mēs spējam uz viņiem paskatīties ar pilnīgi citām acīm, daudz vairāk piešķirot to vērtību tam, ko tas arī ir pelnījis,” atzīst Marta Veinberga.

Izstāde Sabilē būs apskatāma līdz janvāra beigām. Plānots, ka ik dienu klātienē tajā būs sastopams arī kāds no astoņiem māksliniekiem.