Iepazīstināt sabiedrību ar savu īpašo meitiņu un parādīt viņas iekšējo būtību caur fotogrāfijām - veids, kādā māksliniece no Ilūkstes mēģina pievērst uzmanību jautājumam par sabiedrības neviennozīmīgu attieksmi pret ģimenēm, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Savas meitas stāstu fotogrāfe Sarmīte Bogdanoviča apkopoja fotogrāfiju izstādē “Es esmu”, kas ir skatāma Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī.

Maza meitene uz melnbaltām fotogrāfijām - viņa spēlējas, lasa, smejas, atklājot mums savu būtību. Tā ir Agnese, mākslinieces un fotoizstādes “Es esmu” darbu autores Sarmītes Bogdanovičas meita, īpašais bērns, kura pasauli mēs varam vērot fotodarbos, kas ir eksponēti Latgales Centrālajā bibliotēkā.

Ar Sarmīti un deviņgadīgo Agnesi tiekamies Ilūkstē, kur ģimene dzīvo jau vairākus gadus. Sarmīte Bogdanoviča ir dizaina speciālists, taču pati sevi pozicionē ka mākslinieci, kas darbojas vairākos virzienos.

Stāstot par fotoizstādes “Es esmu” ideju, Sarmīte uzsver, ka tā radās pēc viena semināra apmeklēšanas, kurā viņa tikās ar citām māmiņām, kam ir bērni ar Dauna sindromu. Tika runāts par vairākām lietām, tostarp par sabiedrības neviennozīmīgu attieksmi pret ģimenēm, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. “Mēs gaidām no sabiedrības, mēs gribam, lai mūs pieņem, tajā laikā mēs nerunājam par to. Toreiz man rādās vēlēšanās runāt, bet tas, kā es varu runāt? Un es sapratu, ka esmu fotogrāfe, es varu runāt arī caur vizuālo.”

Izstādes nosaukums “Es esmu” - ir aicinājums pievērst uzmanību Agneses iekšējai pasaulei. Ieraudzīt prieku, dusmas, bailes – tās pašas emocijas, ko izjūt visi bērni. Melnbaltās fotogrāfijas formāts un fona neesamība tika izvēlēti ar mērķi, lai skatītājs vērotu tikai modeli un spētu saprast, ko viņa vēlas pateikt.

Viena no Sarmītes iecerēm ir izveidot izstādi no fotogrāfijām, ko Agnese uzņems pati, lai caur fotokameras objektīvu skatītājs vērotu pasauli Agneses acīm. Izstādi “Es esmu” Latgales Centrālajā bibliotēkā ir iespējams apskatīt līdz jūlija beigām.