Vasaras vidus ir laiks, kad Baltijas jūrā dodas zinātnieku grupas, lai pētītu jūras gultni, sēkļus, zivis un putnus virs ūdens, nosakot aizsargājamās teritorijas Latvijas ūdeņos. Tik vērienīgs monitorings dziļjūrā notiek pirmoreiz, jo ir uzsākta vienota dabas aizsardzības plāna izstrāde.
Ainaži, Salacgrīva, Tūja, Akmeņrags, Irbes jūras šaurums – tās visas ir potenciāli aizsargājamas Baltijas jūras teritorijas. Latvijas dabas aizsardzības pārvalde piesaistījusi zinātniekus no vairākiem institūtiem, lai veiktu pētījumu par reālo situāciju dziļākajos ūdeņos
Zinātnieki jūru pēta gan ar dronu, gan ilgstoši atrodoties uz kuģa jūrā. Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos sastopami pat Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami smilšu un akmeņu sēkļi. Lai arī jūrā ir samazinājies zivju skaits, joprojām putniem un roņiem ir gana daudz barošanās vietu. “Zivij ir ļoti grūti pateikt: te tev ir droši, savukārt, tur, piecus metrus tālāk, šī aizsargājamā teritorija beidzas! Jūra ir vienota vide, tāpēc arī šis vienotais aizsardzības plāns, lai skatītu šo jūras vidi kopumā,” saka Ilze Sabule, aizsargājamo jūras teritoriju projekta vadītāja.
Jūras monitorings paredz arī putnu sugu izpēti. Latvijas ūdeņos visvairāk ir ziemojošo putnu un starp jūras putniem ir ļoti retas sugas, kā tumšā pīle, ķīri, gārgales. Daudzas sugas reti var redzēt piekrastē, tās jāpēta dziļjūrā. “Tie putni jau ziemo visā Baltijas jūrā. Mūsu uzdevums ir noskaidrot, kuras tieši vietas Latvijas ūdeņos ir putniem nozīmīgākās virtas. Kur jāpasaka- nē! Šeit nevar trali vilkt pa grunti vai nedrīkst būvēt jūras vēja turbīnas pamatus,” saka Pēteris Daksnis, ornitologs.
Dabas aizsardzības plāna izstrādāšana ir uzdevums visām Eiropas Savienības valstīm, kas dzīvo pie Baltijas jūras. Latvijas zinātnieki, kas dosies ekspedīcijās dziļjūrā, sola jaunu informāciju, kas palīdzēs sabalansēt saimniecisko darbību ar dabas aizsardzību.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode: “Ļoti jau gribētos, lai tā sabiedrība tagad vēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, sūta e-pastus vai zvana un izstāsta, ka jūrā ir tādas un tādas problēmas. Vai, ka es, kā piekrastes iedzīvotājs, esmu novērojis tādas un tādas lietas, kas man nav saprotamas, lūdzu izskaidrojiet, kas tas tāds ir!”
Dabas aizsardzības plāna izstrāde jūras teritorijām turpināsies vēl divus gadus, lai varētu sniegt zinātniski pamatotus pētījumus par īpaši aizsargājamām teritorijām. Izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus var vēl līdz 16.jūlijam, adresējot tos Dabas aizsardzības pārvaldei.
