Labklājības ministrija kopā ar pētniekiem izstrādājusi Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, kas parāda Latvijas mājsaimniecību patēriņa vajadzības. Tas veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām, un, kā norāda labklājības ministrijas pārstāvji, pētījumam būs liela loma sociālās politikas veidošanā, taču ne gluži, lai noteiktu pabalstu apjomu.
Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets būtībā parāda, kā mainījusies izpratne par to, cik daudz naudas nepieciešams, lai varētu dzīvot normāli, kā arī, cik daudz, lai varētu apmierināt savus sapņus. “Tas, uz ko gribētu vērst uzmanību, ka šīs summas no 2004.-2021. gadam ir pieaugušas vairāk nekā divas reizes. Respektīvi, ekspektācijas par labu dzīvi ir stipri pieaugušas. Ko šajā situācijā varam darīt? Varam izstrādāt jaunu indikatoru. Kā standartu, izvirzot ne jau izdzīvošanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Nē. Tas ir tas, ka mums ir jārunā par cilvēka iespējām pildīt savas sociālās lomas,” pauž Māris Brants, pētījuma izstrādes un aprobācijas vadītājs.
Cik mēnesī vajadzētu pelnīt, lai varētu normāli dzīvot, kamēr 2004. gadā šī suma norādīta aptuveni 610 eiro, tagad tā ir lielāka par 1400 eiro, savukārt, lai varētu apmierināt savus sapņus - no vairāk nekā 1300 eiro tā pieaugusi līdz vairāk nekā trīs tūkstošiem eiro. Pētījuma laikā vērtēts gan tas, cik lielas summas mēnesī nepieciešamas pārtikai, gan daudz dažādām citām vajadzībām, atkarībā arī no mājsaimniecības tipa un dzīvesvietas. “Esam ieguvuši ļoti rūpīgu pētījumu par Latvijas sabiedrības šā brīža uzskatu par dzīvi Latvijā. Šis ir viens no rādītājiem, kuru var lietot un ko arī lietosim sociālas politikas analīzei, esošu pabalstu apmēra adekvātuma izvērtēšanai. Tas būs viens no tādiem atskaites mērījumiem, orientieris, uz kuru tiekties,” skaidro Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore.
“Šeit nav tiešas saistības uzreiz ar konkrētiem lēmumiem attiecībā uz sociāliem pabalstiem, attiecībā uz minimālām pensijām. Šis rādītājs vai indikators ir tāds vēlamais novērtējums, teiksim, kā mājsaimniecībai, kāds ir izdevumu grozs mēnesī. Šeit nav “viens pret viens”. Attiecīgi, kā tad veidojas lēmumi attiecībā uz konkrētu pabalstu lielumiem, tas vairāk kā indikators, lai novērtētu vispār tās mūsu sociālās sistēmas, atbalstu adekvātumu,” pauž Gatis Eglītis, labklājības ministrs.
Ministrijas pārstāvji vēl piebilst, ka atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem tiek ņemts vērā minimālā ienākuma līmenis. Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets būs kā papildus rādītājs, kas ļaus raudzīties uz iedzīvotāju spēju sevi nodrošināt un kalpot kā arguments, pārskatot minimālā ienākuma līmeņa procentuālos rādītājus.
