“Glābējsilīte” eksotiskiem dzīvniekiem – šāda ziņa sociālajos medijos īsā laikā ieguva lielu uzmanību. Tās autors Didzis Dreimanis neslēpj, ka sastapies ar to, ka cilvēki bailēs par sabiedrības nosodījumu no saviem mīluļiem atbrīvojas slepus, piemēram, novietojot tos pie atkritumu konteineriem vai palaižot savvaļā. Lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, viņš paralēli savam izveidotajam mini zoodārzam “Silavas”, kas atrodas Saldus novada Remtes pagastā, nodrošinājis apstākļus eksotiskajiem dzīvniekiem.
Sarkanastes boa Didzis Dreimanis devis Ēģiptes karalienes Nefertiti vārdu. Pirms tam čūska dzīvojusi kādā dzīvoklī Rīgā, kaimiņi asi iebilduši par šādu iemītnieci. Didzi uztraucis pamanītais sludinājums, ka čūsku atdāvina. Zinot, ka šādi rāpulis var nonākt bezatbildīgās rokās, viņš tai pieteicies. Šis ir tikai viens no stāstiem, kā Remtes pagasta “Silavās” nonācis kāds no eksotiskiem dzīvniekiem. Reģistrēts mini zoodārzs te ir no 2019. gada, bet doma izveidot tādu kā “glābējsilīti” un patversmi šādiem dzīvniekiem, nākusi nesen. “Glābējsilīte” tāpēc, ja saimniekam iegādātais dzīvnieks dažādu iemeslu dēļ kļuvis lieks, Didzis nenosoda par izvēli no tā atteikties, bet rosina atteikties atbildīgi. “Es neesmu šī cilvēka zābakos staigājis, es nezinu, kas viņam ir noticis dzīvē. Ne man ir spriest, ne man ir notiesāt. Es jau tāpēc esmu, lai šim dzīvniekam sniegtu tās mājas, un to vajag izmantot, nekā kaut kur palaist, lai skrien,” saka Didzis Dreimanis, mini zoodārza “Silavas” dibinātājs un īpašnieks.
To, ka šāda problēma ir un tās apjomu grūti noteikt, jo dzīvnieku saimnieki vairās par to runāt, liecina tas, ka jau divās dienās pēc informācijas ievietošanas sociālajos medijos atsaucās daudzi. Te nonāca deviņi dzīvnieki. Dzīvi “Silavās” uzsāka sami, cihlīdas, korella papagaiļi, trusis, bruņurupucis. Rīgas zooloģiskajā dārzā, kur gan konfiscēti, gan lieki kļuvuši šādi dzīvnieki nonāk visbiežāk, atzīst, ka lielākoties liekie ir bruņurupuči. Tiem izveidota pat patversme, kurā gadā nonāk vairāki desmiti šis sugas pārstāvji. Diemžēl cilvēki tos palaiž arī brīvā dabā. Piemēram, vidē jau ir nonācis sarkanausu bruņurupucis, kas ir daudz agresīvāks par Latvijā dzīvojošo purva bruņurupuci. “Neviens nav pateicis, neviens nevar pateikt, kāda ir ietekme dažādiem viņa parazītiem uz Latvijas faunu. Ja viņš, piemēram, padalās ar Latvijas faunas pārstāvjiem ar saviem parazītiem, tad tur var iesākties dažādas problēmas. Ja viņš sastop Latvijas purva bruņurupuci, drīkst vienreiz minēt, kurš būs vinnētājs. Ne jau purva bruņurupucis,” pauž Māris Lielkalns, Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvis.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vērš uzmanību uz to, ka dzīvniekus no dažādām cilvēku iegribām sargā vairāki likumi, piemēram, Vašingtonas konvencija “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām” jeb CITES, arī dzīvnieku aizsardzības likums. Tie nosaka arī reģistrācijas kārtību. Nereti, iegādājoties kādu eksotisku dzīvnieku, cilvēki ar tiem nav iepazinušies. “Iegādājas dzīvnieku vai nu bez dokumentiem, jo pārdevējs teicis, ka dokumenti nav vajadzīgi, vai iegādājušies dzīvnieku ar dokumentiem, kas ir nederīgi, neatbilstoši prasībām. Situācija, ja atved uz mājām un vēlas piereģistrēt, nav īsti iesējas to izdarīt, jo mums nav iespējas pārliecināties, ka dzīvniekam ir legāla izcelsme,” norāda Rihards Miķelsons, DAP vecākais eksperts.
Šobrīd “Silavās” tiek veidota arī patversme šādiem dzīvniekiem, ko saimnieks plāno reģistrēt marta vidū. Jau šobrīd te ir atbilstoši apstākļi labturībai, var pieņemt reģistrētus dzīvniekus. Saimnieks Didzis pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātē 3. kursā studē ciltslietu zootehniku, bet deviņus gadus viņš ir mācījies arī mūzikas skolām saviem dzīvniekiem mēdz sniegt arī koncertus.
