“Ja es sāktu strādāt, man piegrieztu pabalstu.” Jaunie vecāki strupceļā

Ikdienas izdevumi ikvienam ir kļuvuši lielāki. Visvairāk to izjūt cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Arī jaunajiem vecākiem šībrīža dārdzība ir papildus slogs ģimenes budžetam, jo jāuzņemas rūpes par vēl vienu cilvēku ģimenē. 

Daļa vecāku pēc bērna piedzimšanas cenšas piepelnīties. Tomēr, lai turpinātu saņemt bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu tādu, kāds tas ir paredzēts, ienākumi nevar pārsniegt minimālās algas apmēru. Tas nereti ir pārāk maz, lai nodrošinātu visu nepieciešamo. 

Liene ir jaunā māmiņa, kura ģimenē pirmo atvasi sagaidīja vien pirms diviem mēnešiem. Abi jaunie vecāki pirms ģimenes pieauguma strādāja. Liene šobrīd auklē bērnu, strādā tikai tēvs,bet viņa aizvien gaida bērna kopšanas pabalstu. Jaunā ģimene to 171 eiro apmērā saņems kopā ar vecāku pabalstu, ko veido 43,75% no vidējās iemaksu algas. Liene stāsta, izdzīvot var, bet labi dzīvot nevar. “Es biju strādājošais vecāks, man vispār ir tagad divu mēnešu pauze, kur sēžu un gaidu savu bērnu kopšanas pabalstu, kuru nesaņemu, kamēr bija maternitātes pabalsta B lapa. Arī tas, ka tagad es pusotru gadu saņemšu 43,5 procentus, pēc pusotra gada sāc saņemt 43 eiro, ja nemaldos, bet katrā ziņā ļoti maz.”

Tad, kad bērns būs sasniedzis divu gadu vecumu, Liene stāsta, ka saņems 25 eiro pabalstu. Liene uzskata, – viņai ir paveicies, ka bērna tēvs saņem stabilu algu. Tomēr jaunā māmiņa domājusi arī par piepelnīšanos, jo bērna piedzimšana neatceļot rēķinus un citus ikdienas izdevumus. “Ja es sāktu strādāt, piepelnīties, tad man atkal piegrieztu to pabalstu. Es nesaņemtu gan pabalstu, gan piepelnīšanās naudu. Tur ir koks ar diviem galiem.

Arī tas, ka par vienu bērnu saņem 25 eiro, bet nereti gadās tā, ka bērns bērnudārzā netiek uz to pusotru gadu, diviem gadiem, tev ir jāsēž vēl mājās. Tas ir apmēram tā, ka tu saņem tos 25 eiro, tad tu domā, ka tu vispār neko ar to nevari izdarīt, jo tu darbā kā vecāks netiec, tev reāli fiziski nav, kur bērnu atstāt. Un aukle mūsdienās ir ļoti dārgi, ne visi to var atļauties.”

Šī gada pirmajos divos mēnešos vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” veica aptauju, kurā gandrīz visi vecāki jeb 95% norādījuši, ka bērnu kopšanas atvaļinājumā vajadzētu dot iespēju piepelnīties, nezaudējot pabalstu. Vairums arī norādījuši, ka vēlas piepelnīties tieši finansiālu iemeslu dēļ. “Mēs jau visi zinām, ka šobrīd cenu kāpums ir tāds, ka pat tad, ja ģimenei nav viena bērna, netiek plānots ģimenes pieaugums, tad vienalga izdevumi ir ļoti pieauguši. Protams, situācijā, kurā jauns pāris saprot, ka viņi, piemēram, dzīvo īrētā mājoklī un visi mēneša ienākumi aiziet, samaksājot par īri, komunālajiem maksājumiem un pārtiku, tad tā nav droša sajūta. Var jau teikt, ka bērns ir svētība, viņš piedzimst, noteikti viss atrisināsies. Es domāju, ka ļoti liela daļa vecāku šobrīd tik romantiski uz to neskatās,” saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smiltiņa.

Labklājības ministrijā norāda, pabalsti vecākiem tiek sniegti pēc tā saucamā apdrošināšanas principa. Vecāks var strādāt un saņemt savu algu vai nestrādāt un saņemt noteiktu daļu atmaksas, ko veido iedzīvotāja veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite: “Tas nozīmē, ka, iestājoties kādam no riskiem, mēs nevaram pretendēt uz absolūti pilnīgu 100% atvieglojumu, jo tas vienkārši neatbilst šim apdrošināšanas principam. Lai to zināmā mērā mainītu, mēs vairāk skatītos nevis uz to, kā mainīt šo apdrošināšanas principu, kas patiesībā neparedz vienlaikus strādāt un vienlaikus saņemt ienākumus par to, ka es nestrādāju, bet mēs gribētu redzēt, kā vecāku pabalsts tiek maksāts no valsts pamatbudžeta, kas ir valsts maksāts pabalsts par faktu, ka ir bērns, ka vecāks aprūpē bērnu, pat ja vecāks nolemj strādāt, tad pie noteikta ienākuma šo pabalstu varētu maksāt arī pilnā apmērā, bet jo lielāks ienākums, jo, iespējams, mazāks pabalsts. Tās ir idejas, kur mēs arī smeļamies no kolēģiem blakus valstīs – Igaunijā un Lietuvā.”

Arī Labklājības ministrijā norāda, šībrīža pabalsti ir nepietiekami, tāpēc strādā pie risinājumiem, kā tos palielināt. Tomēr primāri esot pārskatīt tieši bērnu kopšanas pabalstu. Ministrijas valsts sekretāra vietniece uzsver, izmaiņas nenotiks uzreiz.



Foto: Freepik; ilustratīvs