Ja loterijas biļeti nenopirksi, nekad neko nevinnēsi

Sakiet nu visi, kas jauki Ziemassvētkus aizvadījuši, vai svētku naktī lopiņu sarunās paklausījāties? Ja nē, jāatliek uz šo, proti, Vecgada vakaru, kad šie esot īpaši runīgi. Dievs to zina, no kurienes senčiem radies ticējums, ka ziemas saulgriežos zirgi (visvairāk tie) un arī citas mazākas dzīvās radības pusnaktī sāk sarunāties cilvēku valodā. Varbūt kāds patiesi tādu brīnumu piedzīvojis? Skeptiķi noteikti gribēs zināt, cik stopu alus tas cilvēks izdzēris, pirms devies uz stalli runāties ar zirgu, bet vai tad visam un vienmēr jāmeklē racionāls izskaidrojums? Mūsos katrā taču sēž iekšā tas mazais, labticīgais, naivais bērns, kurš vēlas ticēt pasakām un piedzīvot brīnumus. Ikviens auklē sevī kādu nepiepildītu sapnīti, kuru nu pienācis laiks lūkot noķert aiz astes. Starp Ziemassvētkiem un Jaungadu debesis nolaižas tik zemu un tuvu mums kā nekad. Atveriet skaidrā naktī logu un palūkojieties, kādas zvaigznes! Augstākie spēki tās neatsūta tāpat vien. Un tātad. Ja nepaspējāt Ziemassvētkos, tad tieši Vecgada vakars ir īstais brīdis, lai ķertos pie sapņu īstenošanas. Debesis ir gatavas uzklausīt, tāpēc noteikti kaut ko jāvēlas un stipri, stipri jātic, ka iecerētais piepildīsies! Sen zināms – ja loterijas biļeti nenopirksi, nekad neko nevinnēsi. Nepalaidiet garām izdevību, sūtiet savas vēlēšanās izplatījumā un ceriet uz debesu labvēlību. 

Kā to izdarīt? Man vislabāk patīk ieteikums iepriekš uz lapiņas uzrakstīt vēlēšanos un pusnaktī, kamēr pulkstenis skaita pēdējās vecā gada sekundes, lapiņu sadedzināt, pelnus iebērt šampanieša glāzē un veikli izdzert, paspējot visu izdarīt līdz pēdējam no ,,bim-bam” sitieniem. Noteikti piepildīsies? Nē, mīļie, tik vienkārši nekas nenotiek. Savu kvēlo vēlmi visu laiku jātur prātā un stipri jātic, ka liktenis būs labvēlīgs. Tad gan ir lielas cerības uz piepildīšanos. Bet, ja nu tomēr kaut kas neiet kā cerēts, tad taču paliek iespēja piesaukt laimi citos veidos. Raidīt Visumam lūgšanas, pamanot krītošu zvaigzni. Murmināt veiksmes vārdus, pirmo reizi braucot pa nezināmu ceļu vai šķērsojot jaunu tiltu. Satiekot sētnieku ar slotu, paklanīties viņam trīs reizes. Turot prātā dedzīgo vēlēšanos, pieskarties skursteņslauķa ancuka pogai. Vai vienkārši lūgt Dievu, ko patiesībā būtu jāliek pirmajā vietā. 

Iespēju ir daudz un arī vēlēšanos vienam cilvēkam noteikti varētu būt daudz, tāpēc svarīgi koncentrēties un necensties ievilkt likteni pingponga spēlītēs – viņam tas varētu nepatikt. Ja drusku nopietnāk, mēs jau visi saprotam, ka vēlmes, kurās nav paredzēta paša līdzdalība, diezin vai tiks no augstākiem spēkiem uzklausītas. Mērķis nosprausts? Tad nu jāpadomā, kādus soļus spert, lai uz to virzītos. Kaut vai pamazām. Kaut vai pa drusciņai, bet visu laiku tomēr piedomāt pie iespējamā rezultāta. Šķiet, ka esi sacerējies par daudz? Nekad mūžā! Katram no mums ir pieejamas visplašākās Visuma iespējas. Un ja vēl tieši šovakar klāt mirklis, kad debesis gatavas uzklausīt, tad kavēties nevajag. 

Vecgada vakars. Ko sev novēlēt? Veselību, optimismu, bagātību? Protams, izklausās triviāli, bet vai kāds iebildīs, ka šie vēlējumi makteni noderētu, cauri jaunā gada brikšņiem uz priekšu laužoties? Jo brikšņi būs, kalni un lejas būs, saule un dubļi arīdzan. Diemžēl katram skaidrs, ka vienkārši laimīgs, kā esam paraduši novēlēt, 2023. gads noteikti nebūs. Pārāk sarežģīta pasaule – pandēmija, karš, iekšējas un ārējas nesaskaņas pašu mazajā ligzdiņā, atomkara draudi un liela trauksme, skatoties nākotnē. 

Kā nodrošināties pret dažāda veida ligām, kas apdraud uz katra stūra, neviens īsti nepateiks. Lai arī mums ir neskaitāmi daudz visādu ar veselības aprūpi saistītu iestādījumu, cilvēks parastais konkrētu atbildi bieži tā arī nesaņem. Piemēram, nesen piedzīvotā mega apjomīgā vakcinēšanās. Tad bija vai nebija vērts? Sargā vai nesargā tās potes mūs vēl tagad? Vajag vai nevajag vēl? Kur paklausies, viens stāsta vienu, cits citu. Lielie kari starp izpotētajiem un vakcīnu pretiniekiem it kā aprimuši, bet kuru pusē galu galā palika patiesības karogs? Kaut kur pa vidu? Vajagot pieslēgt smadzenes, komentē pārgudrie, visbiežāk anonīmie dīvānu speciālisti. Nu labi. Atzīšos, ka no medicīnas sajēdzu gauži maz, bet vai tāpēc nedrīkstu gaidīt, ka kāds gudrāks man visu paskaidros? Jo katram ir savas lietas darāmas. Vai nebūtu jauki, ja, piemēram, auto mehāniķi remontētu mašīnas, skolotāji skolotu bērnus un dārznieki koptu dārzus, katrs savā nozarē sniedzot interesentiem prātīgus, zināšanās balstītus un izsvērtus padomus, nevis mēģinātu ,,pieslēgt smadzenes” absolūti svešām jomām, beigu beigās tāpat paliekot diletantu līmenī? 

Kā redzams, ar optimismu mēdz būt problēmas, tāpēc droši novēliet gaišāku skatu uz dzīvi ikvienam no mums. Un, protams, bagātību, jo kurš tad negrib būt bagāts? Ja nu vienīgi kāds, kam naudas maisi visās pagultēs un pietrūkst ideju, ko ar tiem darīt, jo viss iespējamais un neiespējamais jau pieder. Nezin, vai Latvijā ir daudz tādu ļaužu? Personīgi nevienu nepazīstu, bet pirms pāris dienām twitterī izlasīju, ka kādā privātā zobārstniecības klīnikā Rīgā par akūti sāpoša zoba izraušanu ārpus darba laika cilvēciņam nācies šķirties no 241 eiro! Komentāros atsaucās bēdu brāļi, kam attiecīgais pakalpojums izmaksājis vēl dārgāk. Nu, mīlīši, lūk, kur potenciāls, ja nespējat izgudrot oriģinālus novēlējumus tuviniekiem. ,,Kaut tev nekad nesāpētu zobi!” Vai arī: ,,Kaut tas dakteris-plēsoņa ar savu naudu aizrītos.” Fui, nē, par aizrīšanos neder, jo mēs taču neesam ļauni un mums nemaz neskauž. Tikai nodreb sirds par tiem, kam nebaltā dienā jāizšķiras, vai likvidēt sāpošu zobu, vai tomēr ciesties un samaksāt mēneša komunālos maksājumus, kādu nieku atstājot arī pārtikai.

Tātad – bagātība. Ja neticiet uzstādījumam par mērķi un tiekšanos uz to, var ķerties arī pie gluži praktiskām izdarībām. Ieskatieties tautas ticējumos, tur labu priekšlikumu netrūkst! Piemērs: ,,Veca gada vakarā jāizzvejo liela zivs, kurai ir lielas zvīņas. Zivs jānotīra un zvīņas jānovieto traukā un jātur uz galda visu nakti. Jauna gada rītā zvīņas jāizdala starp mājas ļaudīm. Zvīņas jāglabā visu gadu naudas makā. Tad visu gadu tik daudz naudas, cik zivij zvīņu.” Bet varbūt ir vērts realizēt vēl ko ekstrēmāku? Lūdzu! ,,Vecgada vakarā vajag apēst siļķi ar visām iekšām, zvīņām un žaunām, tad nākamajā gadā naudas netrūks.” 

Pēc siļķes ēšanas noteikti slāps. Atradu trakoti labu senču gudrību, izmēģiniet: ,,Jauna gada naktī pulksten divpadsmitos vajaga iet āliņģī ūdeni smelt, jo tas būs vīns.” Dzert no āliņģa pasmeltu vīnu noteikti ir veselīgi, drīkst pamēģināt arī atturībnieki, jo tādam vīnam bez šaubām piemīt burvju spēks. Ilgdzīvošanas entuziastiem noderēs, lūk, kāds padoms: ,,Kas jauna gada naktī var pliks uz mežu aizskriet un atkal atskriet atpakaļ, tas nodzīvos deviņu cilvēku mūžu.” Ja mežs nav pārāk tālu, pamēģiniet, kustības par ļaunu nenāks. Kaimiņi var sagatavoties jautrai brīvdabas izrādei, tikai iepriekš neuzkrītoši jānoskaidro, kurš būs skrējējs. 

,,Kā iet jauna gada pirmajā dienā, tā ies visu gadu. Tādēļ vajaga jaunā gadā izturēties nopietni, ar cienīgu seju. Un vajaga bagātīgi ēst, priecāties, naudu skaitīt, tad visu gadu tāpat ies kā pirmo dienu.”

Beigu beigās atgriezīsimies pie runājošajiem lopiņiem. Senču ticējums vēsta: ,,Kas vēlas zināt, kā klāsies jaunā gadā, tam Jaungada naktī jānogulstas stallī, zirga pasilē, un kad pusnaktī zirgs nopūšas, tad jāvaicā: "Ko tu (bērīti jeb melnīti u. t. pr.) tā nopūties?" Tad zirgs, kas tanī brīdī spēj runāt, cilvēkam pasludinās viņa likteni. Ja minētā naktī zirgs nenopūšoties, tad gulētājam būs vienkārši laimīgs gads.” 

Lai paredzamo laimi neaizbaidītu, sieviešiem pirmajā gada rītā vēlams nekustēt ne no vietas. Jo daudzi ticējumi vēsta apmēram vienu un to pašu –  ja jaunā gadā pirmo satiec vīrieti, tad tai gadā būs laime; ja sievieti, tad nelaime. Nu, vai nav traki? Vienīgais, kas varētu palīdzēt – jau laicīgi naktī nolikt kurpes pie durvīm, jo tad Laime pati no sevis nākšot iekšā. Tā arī nesapratu – vīrieša vai sievietes izskatā? Bet varbūt kā citādi? Tikai nesabīstieties, ja šonakt notiks kas neparasts, jo Vecgada naktī var atgadīties visādi brīnumi. Kamēr vieni dzers šampanieti ar pelniem, bailīgākajiem pret spoku un mošķu rādīšanos ieteikums pusnaktī apjāt trīs reizes ar slotas kātu ap baznīcu riņķī – tā pamāca kāda teicēja no Kurzemes puses.

Ja nopietni, tad skaidrs, ka neviens, pat visviedākais zirdziņš, nepateiks, kāds būs jaunais gads. Zīlnieku pareģojumi piepildās reti. Tomēr vēlēt un vēlēties noteikti vajag. 

Stipru veselību, možu garu un bagātības tik, cik svarīgām lietām nepieciešams! Lai ļaunums nogrimst ellē kopā ar tumsas nesējiem. Lai mierīgas debesis virs godīgu ļaužu mājokļiem visur pasaulē. Lai spējam būt draudzīgi un savstarpēji iejūtīgi. Lai mīlam un topam mīlēti. 

Visstiprākos vārdus dzirdēju Youtube pārraidē no Ukrainas, kam piekrītu un aicinu pievienoties - 2023. gadā visus vēlējumus aizstājiet ar vienu, pašu nozīmīgāko, kas ietver visu – uzvaru Ukrainai! 

No sirds un ar negaistošām cerībām uz labāko - veiksmīgu Jauno gadu visiem no Piebalgas plašumiem!