Šobrīd, kad pārmitrinātie grants ceļi uzrūgst, veidojas bedres, tie kļūst teju vai neizbraucami. Šāda situācija ir arī Limbažu pagasta Lādē, kur vietējie ceļa labošanu uzņēmušies pašu spēkiem. Pāris vakari garāžā, internetā noskatītas instrukcijas un tapis pašu meistarots ceļa greideris. Vai šādi maz drīkst rīkoties un vai tā nevar sagādāt nepatikšanas sev un nodarīt vēl lielāku kaitējumu ceļam?
“Kopš novembra mēneša ceļš vienkārši nav kopts, un es katru dienu pa to braucu un katru dienu nervus bendēju. Uz 20-30 braucām, visas mašīnas lūst. Viņi jau uztaisīja to ceļu, tikai negreiderē,” stāsta Lādes iedzīvotāji Jānis un Mārtiņš par nepilnu divu ar pusi kilometru garo Lādes ceļu Limbažu novadā. Vietējie norāda, ka ceļa greiderēšana neesot veikta jau kopš novembra, ilgāk gaidīt vairs nav varējuši un ceļa sakopšanu ņēmuši savās rokās. Lādes “Avotiņos” dzīvojošais Rūdis Ulmis pētījis instrukcijas internetā, lai uzmeistarotu pats savu ceļa greideri, ko piekabināt traktoram.
“Neviens neprasīja. Ja katru dienu ir jābraukā pa šo ceļu, tad nav diez cik patīkami. Tad vairākus vakarus domāju, ko un kā varētu uztaisīt, lai plānu virskārtiņu tā kā šķūrētu un bērtu tās bedres ciet, tad kaut kā izdomāju uztaisīt. Mazliet “Youtube” pašpikoju, bet pa lielam izdomāju.”
To, kāds šis ceļa posms bija pirms pašu veiktās ceļa greiderēšanas, zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Jānis Ulmis rāda telefonā uzņemtos fotoattēlos. Ar tiem dalījās arī vietnē “Facebook”, kur ieraksts guva lielu atsaucību. “Ja tu piecus mēnešus esi kratījies pa tādām bedrēm, tad tagad 3 dienas braukt pa tādu normālu ceļu ir vienkārši paradīze. Redz kur Ģirts no Zviedrijas raksta: “Tā kā Zviedrijā, tikai tur valsts maksā zemniekiem par ceļu uzturēšanu.” Izdala budžetu, zemnieki paši domā, kā šo naudu tērēt. Tā ir vislabākā un efektīvākā lauku ceļu uzturēšanas sistēma. Pārbaudīta. Zemnieki šeit blakus dzīvo, viņi taču vienmēr redz, ja kas notiek un kad ko drīkst darīt, kad ko nevajag darīt.” “Pārmitrināts ceļš nav kopjams,” saka Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers, kurš atbraucis apskatīties vietējo veikumu. Pašvaldības pārstāvis norāda, ka ceļa greiderēšana ir īslaicīgs risinājums, jo šo ceļa posmu regulāri izmanto smagā tehnika, kas grants segumu tā teikt “izdangā.’’
Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers: “Jebkurā gadījumā pie šādiem sasalšanas, atsalšanas cikliem, kādi ir pie siltās ziemas, braucot intensīvi, un šis ceļš Lādezera ir diezgan intensīvi izmantots, bedres rodas. Piemēram, kaut vai vasaras sezonā praktiski paiet divas nedēļas, te jau atkal šī ceļa vieta ir jāgreiderē, jāgreiderē. Šajā gadījumā Ulmja kungam ar savu dēlu ir paveicies, ka ceļš nav sabojāts. Sliktākā gadījumā, ja šis ceļš būtu sabojāts, tad mēs savādāk rīkotos.”
Limbažu apvienības pārvaldes vadītājs Viktors Zujevs: “Es saprotu šos cilvēkus, viņiem liekas, ka tas viss viņiem ir nepieciešams biežāk un pēc vajadzības, bet primāri jāapzinās, ka nedzīvo pilsētā. Tie ir lauki. Tas ir C kategorijas ceļš! Tam vispār uzturēšanas prasības ir daudz citādākas. Par šo posmu mēs jau esam savā starpā runājuši, tas vispār ir īpatnējs ceļš. Mēs nesaprotam, kamdēļ – tas tiek noplanēts, tas tiek savests kārtībā. Nepaiet nedēļa, divas, tam atkal tā saucamais veļas dēlis parādās.”
Tam, ka grants ceļi, pa kuriem bieži pārvietojas smagais autotransports, bojāsies ātrāk, piekrīt arī ceļu būvnieks SIA “Limbažu ceļi”, kas pirms nepilniem trim gadiem šo konkrēto ceļu pārbūvēja. “Tā ir tieša smagā transportlīdzekļa ietekme uz nesaistīta seguma ceļa. Teiksim, ja tur brauktu tikai ar vieglo transportu, tad tur nebūtu tāda veida problēmas,” saka SIA “Limbažu ceļi” būvniecības daļas vadītājs Edžus Voss.
Ceļam Šķērstiņi-Pīlādži vēl spēkā ir garantijas laiks, tāpēc pašvaldība apsvērs variantu vērsties pie ceļu būvnieka. Jāpiebilst, ka ceļi ar grants segumu Limbažu novadā ir vairāk nekā 1000 km garumā.
