Jāņu ugunskurā grib dedzināt mēbeles

Gaidot Jāņus, Saulkrastos kāda dārzkopības kooperatīva teritorijā sakrauts divarpus metrus augsts un vairākus metrus garš ugunskurs. Kāpēc pret grēdas dedzināšanu iebildumus ceļ gan tuvāko vasarnīcu iedzīvotāji, gan pašvaldība?

Vidrižu šosejas malā sakrautā Jāņu ugunskurā sadedzināt ne tikai malku un koku zarus, bet arī šādas tādas nevajadzīgas lietas Saulkrastu dārzkopības kooperatīvā “Ķīšupe-1” dažiem vasarniekiem esot ikgadēja saulgriežu tradīciju, tā ReTV Ziņām pastāstīja vietējā iedzīvotāja Zaiga. Taču šogad zaru un veco mēbeļu kaudze, kuru Zaiga no visām pusēm nofotografējusi, pārspējot jebkuru iepriekš redzēto. “Uz šo kaudzi, kas sākotnēji bija tikai kaudzīte, sāka vest pat no [citiem] tuvākajiem kooperatīviem. To es pati redzēju ziemā, ka kāds kungs no tuvējā kooperatīva no kādas mājiņas veda uz šejieni ķerrā mēbeles. Neatceros, vai tas bija krēsls vai gulta,” stāsta Saulkrastu dārzkopības kooperatīva “Ķīšupe” vasarniece Zaiga.

Zaiga aizrādījusi, ka te nav izgāztuve, bet šis vīrs teicis – tas nekas, vasarā visu sadedzināšot. Tā nu veco mēbeļu, zaru un dažādu drazu kaudze pamazām pārsniegusi cilvēka augumu un arvien stiepusies garumā. Zaiga: “Ļoti nepatīkami, gaidot to, kas tad notiks Līgovakarā, jo kaimiņi grib tikt vaļā no šīs kaudzes. Kā lai viņi tiek vaļā? Viņi dedzina! Un tad mēs varam iedomāties, kādi būs tie dūmi, kādi būs tie izmeši, kas nāks pār Saulkrastiem.”

Izsauktā pašvaldības policija konstatējusi, ka kaudze izveidota uz pašvaldībai piederošas zemes. Tā kā nevarot noteikt, kurš atkritumus tur izgāzis, par teritorijas sakopšanu jāatbild īpašniecei – Saulkrastu novada pašvaldībai. Tās pārstāve Baiba Stjade ReTV Ziņām neslēpa sašutumu. “Situācija ir ļoti nepatīkama, jo pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts, ka Līgovakarā pašvaldībai nav iebildumu, ja iedzīvotāji aizdedz Jāņu ugunskuru ar iepriekš sagatavotu malku. Šajā gadījumā iedzīvotāji dārzkopības sabiedrībā uz pašvaldības zemes ir krāvuši dažādus lielgabarīta sadzīves atkritumus. Citi, to redzot, vēl piemetuši šo to klāt, veidojot atkritumu kaudzi, kas nav uzskatāma par iepriekš sagatavotu malku, lai kurtu jāņuguni.”

Pildot policijas norādes, pašvaldībai nekas cits neatliks, kā kaudzi novākt un utilizēt. Kā ReTV norādīja Baiba Stjade, situācija ir nepieņemama, jo kalpošot kā vēsts arī citiem, ka visu gadu var krāt un neizvest nevajadzīgās lietas, kaut gan Saulkrastos izveidots ekolaukums, kur šādus un cita veida atkritumus var nodot par velti. Arī vides aizsardzības organizācijā “Zaļā josta” aplēsts, ka pareiza sadzīves atkritumu utilizācija ir ne tikai ekoloģiskāka, bet arī lētāka. “Atkritumu dedzināšana noteikti nav nedz lētākais, nedz arī vienkāršākais veids, kā utilizēt atkritumus. Bieži vien gan Jāņu ugunskurā, gan vienkārši mucā, ko dažreiz cilvēki izmanto dārzos, tiek dedzinātas tādas lietas, ko mēs ikdienā pilnīgi droši un pilnīgi bez maksas varam nodot pārstrādei. Piemēram, ja pareizi šķirojam iepakojumu un nogādājam uz šķirošanas konteineru vai uz ekolaukumu, mums tas nemaksā neko. Ja garām braucam ar mašīnu, patērētais degvielas apjoms neatsver kaitējumu videi, ko nodarītu, izvēloties šo atkritumu daudzumu dedzināt,” saka organizācijas “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubuliņa.

Laima Kubuliņa atgādina – dedzinot atkritumus ugunskurā vai krāsnī, atmosfērā nonāk indīgas gāzes un bīstami savienojumi, kas nosēžas uz apkārtējiem augiem un nonāk augsnē, vēl ilgi pēc tam nodarot kaitējumu videi un cilvēka veselībai.