Katru reizi, kad cilvēks lieto antibiotikas, tiek iznīcinātas baktērijas, kuras pret tām ir jutīgas. Pārlieku lietojot antibiotikas, rodas pret antibiotikām nejutīgi mikrobi, kas var izraisīt pat nāvi. Visā pasaulē tās lietoto par daudz. Šai aktualitātei uzmanību pievērš uzmanību arī mediķi Latvijā.
No multirezistentu baktēriju izraisītām infekcijām Eiropā gadā mirst vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, bet pasaulē - 700 tūkstoši cilvēku gadā. Slimību infekciju ir izraisījusi baktērija, kas ir rezistenta pret vismaz trīs dažādu klašu antibiotikām. Sekas, kādas tiek prognozētas, ir satraucošas. “Dažkārt, arī diemžēl mūsu slimnīcā ir tāda situācija, ka cilvēkam palīdz tikai un vienīgi viena antibiotika. Respektīvi, mums praktiski ir iestājusies pēc antibiotiku ēra. Ja mēs neko nedarīsim, tad tiek prognozēts, ka 2050. gadā tas jau būtu galvenais nāves cēlonis pasaulē, apsteidzot arī onkoloģiskās saslimšanas,” pauž Aija Vilde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas atbildīgā infektoloģe.
Lietojot antibiotikas un iznīcinot baktērijas, kuras pret tām ir jūtīgas, vairāk savairojas tieši nejūtīgās baktērijas, pie noteiktiem apstākļiem jau nākamā reizē infekciju izraisa tieši šīs pret antibiotikām nejutīgās vai mazjutīgās baktērijas. Cilvēki viens otram tās var pārnesāt ar rokām. Aija Vilde piebilst, vairāk tas skar slimnīcas un pansionātus, kur cilvēki vairāk ir vienkopus. Nākas arī atzīt - Latvijā stacionāros antibiotikas tiek lietotas vairāk nekā citviet Eiropā. “Vidēji mēs redzam, ka apmēram puse no visiem pacientiem saņem antibiotikas, Eiropā šis rādītājs ir apmēram 30 procenti, tā kā, jā, varam secināt, ka mēs slimnīcās antibiotikas lietojam vairāk,” pauž Aija Vilde.
Lai stiprinātu atbildīgu antibiotiku lietošanu un infekciju kontroli Latvijas slimnīcās, Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts sadarbībā ar astoņām Latvijas reģionālajām slimnīcām realizēja projektu, kura laikā apzināta situācija. Arī Liepājas reģionālā slimnīcā Mārīte Kūla, Epidemioloģiskā dienesta vadītāja, infektoloģe, atzīst - antibiotikas tiek lietotas daudz. “Vienmēr var censties lietot mazāk, bet galvenais - lietot pareizāk. Tur, kur tie antibiotiķi tiešām ir vajadzīgi, tur arī jānozīmē. Jānozīmē speciālistam, kas šo lietu zina. Zina, kāpēc jālieto un kādā gadījumā, cik daudz, cik ilgi. Tam visam arī ir jāseko līdzi. Nevar būt tādā pašplūsmā, ka nozīmē antibakteriālo terapiju, tālāk varbūt šīs sekošanas pēdējais posms kaut kādā mērā tiek traucēts, tad arī šī antibakteriālā terapija būs efektīvāka, ja būs arī šī uzraudzība.”
Kāpēc Latvijā antibiotikas tiek lietotas vairāk, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas atbildīgā infektoloģe Aija Vilde piebilst - to nosaka dažādi aspekti, tāpēc ir atbildīgā antibiotiku lietošanas programma un infekciju kontrole, kas prasa daudzprofila dažādu speciālistu iesaisti. “Tas, ko arī redzam, ka mums universitātes slimnīcās ir šī te komanda, arī mums Stradiņu slimnīcā, kurā es strādāju, ir komanda un ir cilvēki un resursi, savukārt reģionālajās slimnīcās nav šādu resursu. Viņiem, piemēram, nav cilvēka, kurš būtu speciālists, atbildīgs tieši par šo te programmu.”
Rezistences ierobežošanā reģionālās slimnīcas saskaras arī ar citām problēmām, tostarp finansiālām. Mediķi uzsver, ka šis ir jautājums, kam jāpievērš arvien lielāka uzmanība. Lai arī valstī ir pieņemts Antimikrobās rezistences ierobežošanas plāns, kurā ir definēti mērķi, kur būtu jānonāk, nav precīzi atrunāts, kā to paveikt. “Domāju, ka tas ir tāds komplekss darbs, skarot gan antibakteriālo terapiju, gan arī visu infekcijas kontroli, visu infekcijas izplatību uzraudzību. Tas ir tāds kopējs darbs. Kopējai komandai, kas palīdz, varbūt tā tīri praktiski ļoti elementāras lietas, bet censties ieviest. Varbūt arī medicīnas darbinieku izglītošana, lai šis elementārais būtu tāds pašsaprotams, to varētu lietot, sākot no studiju gadiem, kad cilvēks to apgūst, gan vēlāk strādājot,” saka Mārīte Kūla.
Projekta laikā, ko finansēja Latvijas Zinātnes padome, izstrādāti arī ieteikumi, kā situāciju uzlabot. Slimnīcu pārstāvji cer, ka tiks sadzirdēti, Antimikrobās rezistences ierobežošanai tiks rasts papildus finansējums arī reģionos.
