No tribīnes paust un aizstāvēt savas idejas – tā ir ne tikai 100 Saeimas deputātu ikdiena, bet šāda iespēja ir arī jauniešiem, piedaloties “Jauniešu Saeimas” vēlēšanās. Šogad projekts notiek jau desmito reizi. Ar dažādām iniciatīvām sevi pieteikuši jau 60 dalībnieki. Ko īsti nozīmē šādas vēlēšanas?

Projekts, kurā uz vienu dienu var iejusties Saeimas deputāta ādā, par “Jauniešu Saeimu” saka Aelita Skromule, kura projektā piedalījās pirms pieciem gadiem un bija 8. “Jauniešu Saeimas” sasaukumā. “Diezgan nejauši uzzināju par to ideju. Ēnu dienas tajā gadā bija februārī. Kamēr visas ēnas bija “sadzītas” pusdienu pārtraukumā, sākām runāties savā starpā. Uzsākās diskusija par to, ka ir tāds projekts “Jauniešu Saeima”. Lai pieteiktos uz to vienu dienu, jāpiesaka sava ideja par kādu problēmu, ko jauniešu redz savā ikdienā.”

Šogad idejas jāiesniedz pēc izvēles par tēmām kā demokrātija, brīvība, neatkarība vai izglītība. Tikmēr Aleita Skromule atminas, ka kandidēja ar ideju par jauniešu līdzdalību politiskajos procesos pašvaldību un valsts līmenī. Azartiskākais process esot bijis tieši balsu vākšana, jo gājusi aģitēt arī ielās. “Mums pastāstīja, ka tie četri cilvēki, kuri savāks vairāk balsu, nokļūs arī “Jauniešu Saeimas” prezidijā – tu sēdi pret visiem Saeimas deputātiem. Tad ir vēl viena atsevišķa tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju. Ļoti gāju uz to mērķi, lai savāktu balsis.”

Ik gadu “Jauniešu Saeimā” ievēl 100 jauniešus, kuri dienu parlamentā pavada līdzīgi kā Latvijas Saeimas vēlēšanās ievēlētie deputāti – sanāk uz kopīgu sēdi, apstiprina mandātus, diskutē komisijās un līdzīgi. Latvijas Pilsoniskā alianses pārstāvis, kādreizējais Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins: “Šis ir tāds pilnas dienas darbs, līdzdalības iespēja praksē izbaudīt likumdevēja darbu. Tas darbs ir ļoti pielīdzināts reālajai situācijai – jaunieši debatē, veido savas runas. Svarīgi, ka beigās tās rekomendācijas, par kurām visi nobalso, pēc tam nokļūs Saeimas dienas kārtībā. Tās tiek izsūtītas visām Saeimas komisijām. 13. Saeimā, kad strādāju, arī izskatījām, atsevišķas iniciatīvas tālāk virzījām.”

“Ņemot vērā zemo jauniešu līdzdalību valsts politiskajā dzīvē, “Jauniešu Saeima” ir lieliska iespēja iesasitīt nevienaldzīgus jauniešus un parādīt, kā realitātē darbojas politika. Kā tiek pieņemti lēmumi, kā veidojas dienaskārtība. Manuprāt, šādas iniciatīvas veicina un palielina kopējo jauniešu iesaisti politiskās kultūras aktivitātēs,” saka Latvijas Universitātes lektore, politoloģe Aleksandra Kjakste.

Plānots, ka šajā 10. Jauniešu Saeimā ievēlētie projekta dalībnieki uz tikšanos Saeimas ēkā sanāks 21. aprīlī. Pretendentu ideju iesniegšana un arī balsojums noslēgsies 6. aprīlī.