Jau deviņas Latvijas pilsētas vēlas būt par Eiropas kultūras galvaspilsētu

Vairākas pilsētas, kas kandidē Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam, ReTV Ziņām atzīst, ka ir sarežģīti īsi un kodolīgi pamatot, kādēļ būtu pelnījušas šo statusu. Taču pārliecība un vēstījums sabiedrībai ir.

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis pauž: “Mēs to jautājumu pagriezām otrādi - vai mēs varam atļauties nekandidēt? Nē, mēs nevaram atļauties nekandidēt. Un tas ir loģiski, ka kandidējam ar visu to bagātību, vēsturisko un šodienas cilvēku, pienesumu, kultūru un izglītību.”

Kamēr Cēsis sevi piesaka kā kultūras magnētu, tikmēr kaimiņi Valmiera lepojas ar jau līdz šim starptautiski atzītajiem pasākumiem.

Valmieras pilsētas programmas mākslinieciskais vadītājs Reinis Suhanovs: “Valmieras Vasaras teātra festivālam, protams, ka ir kaut kāda noteikta attīstības ambīcija, tāpat ar Kino Pedāli, tāpat ar mākslas dienām.”

Jūrmala metas uz vienu roku ar Talsiem, Tukumu, Kandavu, Dundagu, Jaunpili un Enguri, veidojot vienu programmu.

Jūrmalas pilsētas domes Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa pauž: “Mēs jau šobrīd īstenojam vairāk nekā 800 kultūras pasākumus gadā, ieguldot vairākus miljonus eiro. Otrkārt, mēs esam viegli sasniedzami - no galvaspilsētas un lidostas Rīga.”

Tikmēr kultūras galvaspilsētas pretendenti Zemgales pusē stāsta par savu motivāciju.

Ogres mūzikas un mākslas skolas direktors Atvars Lakstīgala: “Ogres novads jau agrāk ir bijis latvisko kultūras tradīciju šūpulis. Ja mēs runājam par Svēto Meirandu Ikšķilē, Lāčplēsis, kas visiem asociējas ar Lielvārdi. Un, ja runā par estrādi - viens no neatkarības stūrakmeņiem.”

Ogre izceļ mazākas, taču zīmīgas vietas un pagastus. Bet Jelgavā uzsvars uz pilsētas zaļo vidi, baroka pili un pašas pilsētas sauklis “Pilsēta izaugsmei”.

Kultūras darba speciāliste Jelgavā Jana Bahmane: “Atskatoties vēsturē un vērtējot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, protams, mums ir daudz, ar ko lepoties. Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta, piecas dienas arī Latvijas galvaspilsēta, pie mums tika atklāta pirmā augstākās izglītības iestāde, pirmā mūra baznīca uzcelta tieši Jelgavā.”

Kultūras ministrijā pieteikumu iesniegusi arī Jēkabpils. Savukārt no Latgales gan pagaidām kandidē tikai Daugavpils. Kā savu trumpi tā izceļ arī atrašanos Latgalē. Kuldīga un Liepāja sevi atzīst kā starptautiskas un pašpārliecinātas pašvaldības.

ReTV Ziņu uzrunātās pašvaldības piebilst - šī titula iegūšana nenozīmē ziedus, šampanieti un atzinības rakstu. Tā ir atbildība, darbs un pakāpiens novadu attīstībā.

Kultūras ministrijā stāsta - TIK liela interese par šo statusu līdz šim nav piedzīvota. Pretendentu programmās mākslinieciskajiem risinājumiem jābūt augstas kvalitātes, jāpielāgo infrastruktūra un jābūt gataviem tūristu uzņemšanai. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 4. jūnijam, kas nozīmē, ka visām pārējām Latvijas pilsētām arī ir iespēja piedalīties šajās kulturālajās sacensībās. 


Foto: LETA