Jaunlaicenes muižas muzejā tapusi pamatekspozīcija “Malēnieša Pasaule”

Ne tikai latgaliešiem, suitiem un lībiešiem, bet arī Vidzemes ziemeļaustrumos dzīvojošajiem malēniešiem ir svarīgi saglabāt un stiprināt savu identitāti. Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja saka - gribas, lai malēnieši lepojas ar to, kas viņi ir un, lai neizzūd malēniešiem raksturīgās īpašības.

Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska atzīst, ka viņiem ir tādas valodas un izloksnes īpatnības, kuras grūti pārmācīties, piemēram, valodas laušana. Pie tā esot īpaši jāpiestrādā, - ja malēnieši iemācās maskēties, iemācās arī runāt pareizi literāri.

Malēniešu izloksne nav oficiāli reģistrēta. To pieskaitot pie dziļajām latgaliskajām izloksnēm, taču malēnietis ar to nav mierā. Sandra Jankovska, Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja, stāstot par atšķirībām, min piemēru, ka nekad nelietojot cieto “i”, kā to dara latgalieši, kā arī nemīkstina līdzskaņus aiz patskaņiem.

Par atšķirībām liecina arī viena no malēniešu vārdu spēlēm, kurā pretī literārajam vārdam ir jāatrod malēniešu vārds. Tā var uzzināt, ka telīte malēniski ir prundaliņa, škipsniņa - čipurksnīts, bet maizes šķēle - kancīts. Pamatekspozīcijā iespējams uzzināt arī to, ka malēnieši daudz ko radījuši paši – pulksteņus, krēslu no bambusa slēpju nūjām, pat zāles pļāvēju. Artūrs Mollers izgatavoja anotāciju plāksnes, telpisko karti un vārdu spēles. Un kā par sevi saka - kā jau malēnietis, arī prasmes apguvis pašmācības ceļā.

Vēl malēnietis tic pēcnāves dzīvei, kurā dvēsele nonāk vai nu debesu valstībā, bet tur gan atšķirībā no paradīzes ir jāstrādā - jāspodrina zvaigznes un jāberž debesu grīdas, vai, ja grēkojis - tumšajā dziļajā ielejā, kur ir auksts un dvēsele klejo tik gadus, cik daudz sliktu darbu dzīvē izdarīts.

Interjera un grafiskā dizainere Nadīna Ladusa pauž, ka izstādes apmeklētājam jānostājas pret durvīm, spogulī redzot savu atspulgu. Acs augstumā būs izvietotas durtiņas, caur kurām iespējams ieraudzīt debesu valstību. Pie kāda cita spoguļa iespējams redzēt ko citu. Par tā jēgu viņa stāsta: “Viņš var aizdomāties, cik viņš ir labs šajā dzīvē un, kur viņu tālāk šī te dzīve vedīs.”

Ideju par pamatekspozīciju par malēniešu atšķirīgo pasaules kārtības sapratni muzejs auklējis vairākus gadus. Lai tā taptu, atbalstu sniedza arī pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.