Daudzi interneta lietotāji pēdējā laikā savos e-pastos saņēmuši it kā Valsts policijas priekšnieka vārdā sūtītas vēstules. Saņēmēji tajās apsūdzēti bērnu pornogrāfijas izplatīšanā un pedofīlijā. Valsts policijā brīdina – šādas vēstules izsūta, lai izkrāptu naudu, un nekādā gadījumā nevajag mēģināt ar tās sūtītājiem sazināties.
E-pasta vēstuli, kurā solīts vērsties tiesā par pornogrāfiju, nupat saņēmis ReTV kolēģis Andris Jurga. Sūtītāji draud ar kriminālatbildību, brīvības atņemšanu vai naudas sodu. Izsūtīto vēstuli papildina Latvijas Republikas ģerbonis un it kā Valsts policijas priekšnieka paraksts un zīmogs. Andris Jurga stāsta: “Man īpašu stresu šādas vēstules nerada, jo jau vēstules nosūtīšanas adrese liecina, ka tā nav oriģināla. Atverot failu, uzreiz redzam kaut kādas nenopirktas programmas ūdens zīmi. Lai gan policijai ir grūti laiki ar naudu, tā atļautos licencētu programmu, lai sagatavotu šādu failu.”
Valsts policijā norāda: šādas vēstules krāpnieki sūta, lai izkrāptu naudu. E-pasta vēstules raksta it kā Valsts policijas vai Interpola vārdā, atsaucoties uz Valsts policijas priekšnieku un arī citām tieslietu struktūras amatpersonām. “Valsts policija ik dienu saņem zvanus no izmisušiem iedzīvotājiem, kuri saņēmuši viltus vēstules. Daļa ir neizpratnē un pat nobijušies, bet liela daļa vienkārši vēršas policijā informācijas nolūkos,” stāsta Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Saistībā ar šiem sūtījumiem Valsts policijā uzsākts kriminālprocess, taču sīkākus komentārus izmeklēšanas interesēs tā pagaidām nesniedz. Tikmēr “Cert.lv” IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis ReTV norāda, ka šāds kiberkrāpniecības veids pašlaik ir izplatīts visā Eiropā un ka e-pasta vēstules nav izsūtītas no serveriem Latvijā. “Iesaistītas ir daudzas valstis. Ticamākais – tās nav lokālas grupiņas, kas veic šos sūtījumus.”
“Cert.lv” IT drošības speciālists iesaka šādas krāpnieku sūtītas vēstules ignorēt. Jau e-pasta adrese, no kuras vēstule izsūtīta, kā arī tās formāts un lietotā valoda norāda, ka šāda vēstule nav īsta un Valsts policija neko tādu nesūtītu. “Valsts policijai ir cits veids, kā sazināties. Viņi nekad šādi nesūtīs nekādus paziņojumus, vēl jo vairāk nekad nesūtīs kā PDF pielikumus. Ja kādam ir bijusi sarakste ar policiju, tad ir skaidrs, ka tie ir tikai elektroniski parakstīti dokumenti, kur ir skaidri redzams, kas tā ir par personu, kas to ir parakstījusi.”
Valsts policijā uzsver: nekādā gadījuma krāpniekiem nedrīkst atklāt informāciju par sevi, savus personas vai bankas konta datus. “Parasti atbildot uz šīm vēstulēm, iedzīvotājiem tiek atsūtīta atbilde, kurā tiek prasīts pārskaitīt naudu, lai varētu vienoties it kā par kādu juridisko kompromisu,” norāda Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Speciālisti uzsver, ka krāpnieki izdomā aizvien jaunus veidus, kā interneta vidē izmānīt naudu. Tāpēc svarīgi vienmēr būt modriem un par drošību internetā skaidrot gan bērniem, gan arī vecāka gada gājuma cilvēkiem. Bet gadījumos, ja nauda ir izkrāpta, vispirms par to informēt savu banku, bet pēc tam vērsties ar iesniegumu Valsts policijā.
Foto: Freepik
