Šogad ugunsdzēsējiem daudz biežāk nākas steigties uz Jēkabpils pamestajām ēkām. Šī gada pirmajos sešos mēnešos pilsētā bijuši 24 ugunsgrēki neapsaimniekotās ēkās, kamēr pērn visa gada garumā tādu izsaukumu bijis vien 22. “Ugunsdzēsēji velta pamesto ēku dzēšanai ilgu laiku, bet tajā pašā brīdī var izcelties arī dzīvojamā sektorā vai sabiedriskās ēkās citi ugunsgrēki, līdz ar to ugunsdzēsējiem nebūs iespējams īsā laikā reaģēt,” saka Raivis Pužulis, VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks.

Lai gan pašvaldības saistošajos noteikumos ir iekļauta prasība pamesto būvju īpašniekiem novērst nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos telpās, gandrīz visās ēkās, kurās plosījušies ugunsgrēki, var brīvi iekļūt. Tas arī ir galvenais ugunsnelaimju cēlonis, uzsver glābēji. “Pamestajās ēkās ievācas ne tas labākais sociālais slānis, kas tur sanes atkritumus. Līdz kaut kādam brīdim, kad tas atkritumu daudzums ir pietiekošs, tad arī izceļas ugunsgrēks,” uzsver Raivis Pužulis.

Vienā no graustiem šogad vien reģistrēti septiņi ugunsgrēki, bet pērn – desmit. Telpās bieži uzturas bērni un jaunieši. “Ko viņi te tikai nedara – dedzina, ložņā pa jumtu un apkārt viss kas. Kādreiz salauzīs sev galvu vai kāju, vai roku. Kurš būs vainīgs? Te trakums, nevar izstāstīt, kas te notiek. Viņi skraida. Vakarā sevišķi vispār,” pauž Ļuba, jēkabpiliete.

Pamestā ēka pieder uzņēmumam “Latvijas nafta”. Firmas pārstāvji no intervijas atteicās, bet uzsver, ka būvi drīzumā nojauks. Solījumu ēku demontēt uzņēmums devis arī Jēkabpils pašvaldībai, kas izstrādājusi sistēmu, kā panākt degradēto būvju sakārtošanu. “Pirmais, kas tiek darīts, tiek rakstīti dažādi brīdinājumi. Brīdinājumus raksta un sūta gan būvvalde, gan pašvaldības policija, ja nonāk līdz administratīvās lietas ierosināšanai. Tāpat tiek paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis trīsreiz lielāks, bet šie īpašnieki visbiežāk nereaģē, viņi nav sasniedzami, ļoti bieži neatrodas nemaz Latvijā,” skaidro Inese Lapiņa, Jēkabpils novada pašvaldības Īpašumu nodaļas nekustamā īpašuma speciāliste.

Kad iepriekš nosauktās darbības nepalīdz, tad pašvaldība uzdod īpašniekam sakārtot ēku. Tikai tad, kad konkrētajā termiņā īpašnieks nav reaģējis, vietvarai ir tiesības pieņemt lēmumu par būves piespiedu nojaukšanu un izdevumu piedziņu no īpašnieka. Process aizņem ilgu laiku un demontāža ir dārga, tādēļ pamesto ēku nojaukšana Jēkabpilī notiek pakāpeniski. Līdz šim pilsētā nojaukti astoņi grausti, bet atjaunots – viens, savukārt nupat pieņemts lēmums par vienas pašvaldības īpašumā esošas ēkas nojaukšanu.