Jēkabpilī sūdzas par gadu desmitiem ilgi neremontētajiem daudzdzīvokļu māju pagalmiem

Pirms dažiem gadiem Jēkabpilī tika pilnībā rekonstruēts Bebru mikrorajons, bet pārējo mikrorajonu iedzīvotāji nevar priecāties par sakārtotu vidi. Daudzdzīvokļu māju pagalmi nav pieredzējuši kārtīgu remontu vairākus gadu desmitus, neapmierinātība iedzīvotāju vidū ar laiku tikai pieaug.

Bedrēm bagātas ielas, izdrupušas ietves un apmales, kā arī nesakārtotas zaļās zonas – tāds skats paveras ne tikai pagalmā pie Jēkabpilī vienīgajām deviņstāvu mājām, bet arī daudzos citos pilsētas mikrorajonos. Iedzīvotājus visvairāk uztrauc armatūra, kas lien ārā no izdrupušajām betona plāksnēm. Tas ir ne tikai vizuāli nepievilcīgi, bet rada arī bīstamas situācijas. “Mums te vispār paiet nav normāli. No zemes ārā lien dzelži. Un vakar manu acu priekšā bērns pakrita, viņš aizskrēja uz mājām, bet mēs redzējām, ka viņam pil asinis vai no mutes, deguna. Kas notika, mēs nezinām, bet es arī vakar gāju ar bērnu no bērnudārza. Viņš arī paklupa, bet nepakrita, bet neērti visiem,” saka Svetlana.

Jēkabpils novada pašvaldībā skaidro, ka daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu rekonstruēšanu apgrūtina tas, ka daļa zemes pieder fiziskām personām, vēl daļa ir kopīpašums. To apliecina arī Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv pieejamie dati, piemēram, konkrētajā pagalmā pašvaldībai pieder mazs gabals zemes, lielākā daļa teritorijas pieder privātpersonai. “Nu, ja tas ir privātais, lai to atsavina. Kāpēc mums jādzīvo nekārtībā? Mums gribas dzīvot kā cilvēkiem,” saka Ludmila.

Vietvarā gan skaidro, ka atsavināšanas process ir ļoti sarežģīts, turklāt ne visi zemes īpašnieki, kas šobrīd savu teritoriju iznomājuši piespiedu nomā, vēlētos pārdot īpašumu, zaudējot ikmēneša ienākumus par iznomāšanu. Tādēļ šī brīža risinājums ir pašvaldības piedāvātie saistošie noteikumi, kas paredz iespēju atjaunot daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai piesaistīto zemesgabalu, iedzīvotājiem pašiem finansējot vismaz 20 procentus no būvniecības izmaksām un saņemot līdz 80 procentiem pašvaldības līdzfinansējumu. Daļa iedzīvotāju gan nesaprot, kādēļ pašvaldība nevar finansēt visu simtprocentīgi, bet vietvarā skaidro – tas saistīts ar to pašu zemes īpašnieku jautājumu. “Arī mums pie privātmājām ir savi stāvlaukumi. Mēs tos finansējam simtprocentīgi. Protams, mēs simtprocentīgi tos arī izmantojam, mēs tos nedodam publiskajā telpā. Tā kā arī šīs zemes šobrīd zem piebraucamajiem ceļiem ir privātas, vai lielākoties privātas, vai ir kopīpašuma daļa, tad jūs esat tādi paši kā mājas īpašnieki, jūs esat pieguļošās teritorijas īpašnieki. Tāda arī jūsu līdzatbildība, tāpēc arī tas līdzmaksājums,” skaidro Ainars Vasilis, Jēkabpils novada domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs.

Ja iedzīvotāji vēlas piedalīties programmā un līdzfinansēt pagalma rekonstrukciju, 2/3 dzīvokļu īpašnieku ir jāpieņem pozitīvs lēmums to darīt. Daudzus gan attur tas, ka lēmumam jābūt veiktam pirms projekta izmaksu uzzināšanas. “Šobrīd mēs jau runājām ar speciālistiem par to, ka varētu taisīt izmaiņas šajos saistošajos noteikumos un likt provizoriskās summas, kuras arī apstiprina iedzīvotāji. Ir grūta situācija, bet es domāju, ka jāiekustina tas kuģis,” pauž Ainars Vasilis.

Ja pilnīgu pagalma rekonstrukciju vēl var pagaidīt, tad ir vietas, kas rada bīstamas situācijas un prasa tūlītēju risinājumu. Vietvarā uzsver – par to nepieciešams ziņot tās mājas apsaimniekotājam, kam piesaistīta konkrētā vieta.