Gar Daugavas kreiso krastu ved Pļaviņu iela Jēkabpilī. Gandrīz visā tās garumā blakus atrodas dzīvojamās mājas, bet ielu pastaigām un ikdienas gaitām iecienījuši ne tikai vietējie, bet arī citi pilsētnieki. Gājēji, velosipēdisti, kā arī cilvēki ar bērnu ratiņiem tur ir bieži sastopami, tādēļ iedzīvotājus uztrauc satiksmes drošība ielas posmā, kurā nav ne gājēju ietves, ne veloceliņa.

Jēkabpiliete Inga stāsta: “Dzīvoju es Pļaviņu ielas malā, līdz ar to ikdienā ir ļoti ievērojams, ka mašīnas brauc, pārsniedzot 50 kilometrus stundā. Protams, šeit būtu ar vēl mazāku ātrumu jābrauc, jo blakus ir mūzikas skola, pastaigājas cilvēki ar maziem bērniem, es personīgi - ar suni. Ir bijis tā, ka pat mašīnas marku nevar atpazīt no tā, kādā ātrumā tā brauc. Līdz ar to vajadzētu kaut kādus ierobežojumus, kaut kādus guļošos policistus.”

Viens ātrumvalnis ir uzstādīts Pļaviņu ielas posmā, kas ir tuvāk tiltam pār Daugavu. Tur arī noteikts braukšanas ātruma ierobežojums – 30 kilometri stundā. Ielas posmā, kas uztrauc iedzīvotājus, nav ne ātrumvaļņu, ne dzīvojamās zonas statusa. Tur drīkst braukt ar 50 kilometriem stundā. Tas gan ne vienmēr tiek ievērots.

Ieraugot televīzijas videokameru, autovadītāji gan centās būt apzinīgi, tādēļ filmēšanas laikā neizdevās iemūžināt ātrumpārkāpējus, bet kadrā notverti vairāki momenti, kad transportlīdzekļu vadītāji pārkāpj citu noteikumu, proti - pa šo vienvirziena ielas posmu brauc pretēji atļautajam braukšanas virzienam. Ceļu satiksmes negadījumu ar cietušiem cilvēkiem pēdējā laikā gan nav bijis, bet pavisam nesen kāda automašīna trāpīja vietējās iedzīvotājas Annas sunim Fito.

“Kā jau parasti mēs staigājām pēc darba, un neievēroju, ka tā mašīna tik šausmīgi ātri brauca. Un trāpīja viņam. Dzīvi esam, bet ļoti lielā ātrumā brauc mašīnas pa šo ielu un ļoti daudz. Tāpat bērni daudz braukā. Vajadzētu skatīties to ātrumu un visu pārējo,” saka jēkabpiliete Anna.

Pašvaldībā skaidro, ka iedzīvotāju ierosinājums par ātrumvaļņiem tiks izvērtēts, tomēr uzsver, ka ielas posms nav ar tik intensīvu satiksmes plūsmu, lai tur būtu nepieciešami stingrāki ātruma ierobežojumi. Tāpat tiek uzsvērts, ka turpat blakus ir Daugavas promenāde ar visu gājējiem un velobraucējiem paredzēto infrastruktūru.

Jēkabpils pilsētas domes ceļu būvinženieris Edgars Dobelis pauž: “Ātrumvaļņu uzstādīšana, viss ir izmaksas. Tiks izvērtēts, cik tas ir pamatots, cik nepieciešams un kāda būtu no tā atdeve. Bet dzīvojamās zonas statusu noteikt, ja blakus ir visa gājēju infrastruktūra... Dzīvojamās zonas mēs pamatā nosakām tur, kur nav gājēju infrastruktūras. Ir veseli mikrorajoni, kur ir mazās ieliņas, iedzīvotājiem nav, kur pārvietoties. Šeit ir augšā liela, plaša infrastruktūra ar pavisam citu skatu, kas paveras pāri Daugavai. Kāpēc iet pa leju nevis pa augšu?”

Vietvarā skaidro, ka iedzīvotājiem ir izvēle – iet pa Daugavas promenādi, kur nav automašīnu kustības, vai pārvietoties pa Pļaviņu ielu. Ja tiek pieņemts lēmums pārvietoties pa ielu, kur nav piemērotas gājēju infrastruktūras, tad pats iedzīvotājs ir atbildīgs par riskiem.