Jēkabpilī un Pļaviņās plūdu riskus šobrīd vērtē kā zemus

Pēc zemās gaisa temperatūras aizvadītās nedēļas nogalē tagad iestājies īslaicīgs atkusnis, kas plūdu riskus Latvijas lielākajās upēs nerada. Laika prognozes liecina, ka piektdien Latvijā atkal būs noturīgi auksts laiks ilgākā periodā. Aizvadītās nedēļas nogalē Jēkabpils pašvaldība strādāja diennakts režīmā, lai monitorētu situāciju Daugavā, kas tobrīd veidojās bīstama apdraudētajai pilsētai. 

Pagājušajā gadā pavasara palu laikā Jēkabpils nebija tālu no katastrofas – liela mēroga pilsētas applūšanas. Aizvadītās nedēļas nogalē situācija Daugavā pie Jēkabpils, Sakas salā un pie Zeļģu tilta atkal satrauca vietējos iedzīvotājus, tomēr straujā gaisa temperatūras pazemināšanās līdz pat -30 grādiem palīdzējusi mazināt tūlītējas applūšanas iespēju Jēkabpilī. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas hidroloģe-eksperte Līga Klints: “Šobrīd, pateicoties tam, ka ir bargs sals, situācija tomēr neizvērtās tik bīstama, kā bija pagājušogad. Upe tomēr spēja izveidot ledus segu, tajā ir ļoti, ļoti daudz ledus un vižņu masas – gan Pļaviņu ūdenskrātuve, gan posms pie Jēkabpils ir pilns ar ledu. Pagaidām, kamēr ir sals vai ļoti minimāls atkusnis, kā tas ir šonedēļ, situācija ir normalizējusies.”

Aizvadītajā nedēļā Jēkabpils un Krustpils iedzīvotājos radās pamatotas bažas par pagājušā gada plūdu scenārija atkārtošanos. Ūdens līmeņa svārstības Daugavā bijušas pat vairāku metru robežās neilgā laika periodā. Jēkabpils mērs Raivis Ragainis: “Šādā veidā ūdens visu laiku svārstījās pat divu metru robežās. Tika sasaukta Civilās aizsardzības sanāksme, pārbaudīts, vai visi dienesti ir darba kārtībā, vai visi atbildīgie speciālisti ir gatavi reaģēt. Daugava ir atradusi savu ceļu zem ledus, līdz ar to vižņi vairs neveidojas vairāk, ja augša nav vaļā, ūdenim nav, kur malties, ūdens plūdīs. Ja neuznāks lieli plusi un lietus, kādu brīdi būsim mierīgi, viss būs kārtībā.”

Pēc pērnā gada milzīgajiem riskiem Jēkabpilī Daugavas kreisajā krastā šobrīd notiek dambja rekonstrukcija, bet darbus saskaņā ar grafiku pabeigs tikai 2025. gada pirmajā pusē, kopējās projekta izmaksas ir 16,9 miljoni eiro. 

Lejup pa Daugavu no Jēkabpils gandrīz ik pavasari saspringta situācija ir pie Pļaviņām, kur šobrīd redzami ledus vižņi. Aizkraukles novada pašvaldība, redzot īslaicīgo gaisa temperatūras paaugstināšanos tuvākajās dienās, lielus plūdu riskus nesaskata. Aizkraules novada vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne: “Mūsu civilās aizsardzības speciālists, kurš sakritības pēc dzīvo Pļaviņās, ļoti labi pārzina Daugavu, kā šeit situācijas attīstās, uzskata, ka tas +1, pat +2 šeit krasi neko nemainīs, jo tas būs ļoti īsu periodu. Pagaidām mēs domājam, ka situācija saglabāsies mierīga.”

Pagājušā gada decembrī plūdus piedzīvoja Pierīgas Ropažu novada Garkalnes pagasts, trijās apdzīvotajās vietās – Skuķīšos, Garkalnē un Sunīšos – applūda ielas un māju pagalmi, bet iedzīvotāju evakuācija nebija nepieciešama. Šobrīd situācija ir mierīga. Ropažu novada Garkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Lauris Lielbārdis: “Sāksim ar Skuķīšiem, kas applūda pirmie – tur šobrīd situācija normalizējusies, ledus uz ielām, bet tas ir tāds “smalks” un kopā ar sniegu tiks notīrīts, iedzīvotājiem kustība ir iespējama. Garkalnē Upes iela ir pārvērtusies par ledus upi, esam to noslēguši, jo tā nav droša braukšanai. Vikingu ielā Sunīšos ir pamatīgi ledus kluči gar ceļa malām, ko vāksim nost. Būtībā ūdens visur ir atkāpies, plūdu vairs nav.”

Jēkabpilī, Pļaviņās un Garkalnes pagastā uzmanīgi raugās pavasara palu virzienā, kuru vērienu un rašanās straujumu šobrīd nespēj prognozēt neviens, arī hidroloģe Līga Klints ir piesardzīga situācijas prognozēs. “Ja būs tāds lielāks atkusnis ar intensīviem nokrišņiem vai arī kad iestāsies pavasara pali, tad šogad tie varētu izvērsties diez gan bīstami, jo ne tikai Daugavā, arī citās upēs ledus veidošanās ir bijusi ar ļoti intensīvu vižņu veidošanos, tie ir sablīvējušies. Bet neskriesim uz priekšu, pavasara procesi mēdz būt dažādi, mēdz būt arī ļoti lēni. Ja tas ir straujš process, problēmas var būt ļoti lielas.”

Gaujā pie Carnikavas, kur iepriekšējos gados bija vērojams plūdu risks, šobrīd applūšanas bīstamības nav.