Jēkabpils pilsētas pašvaldība vērsusies policijā par iespējamu pašvaldības līdzekļu izkrāpšanu Bebru mikrorajona atjaunošanas projektā. Mikrorajona ielu asfalta paraugu biezums ir pārāk mazs, tādēļ pašvaldība piesaistījusi tiesībsargājošās institūcijas. Būvnieks apsūdzības sauc par prettiesiskām un aplamām.

Jau pirms vairākiem gadiem Jēkabpilī izskanēja aizdomas par nepietiekami biezu asfalta segumu rekonstruētajā Bebru mikrorajonā. Reaģējot uz aizdomām, SIA “Ošukalns” - būvnieks, kas veica būvdarbus objektā - pasūtīja asfaltbetona skenēšanu, kuras rezultāti liecināja - biezuma vidējais rādītājs atbilst prasībai par desmit centimetru biezu asfaltu. Pašvaldība šī gada jūnija sākumā organizēja asfalta paraugu ņemšanu, lai gūtu pārliecību par ieklātā asfalta atbilstību prasībām. 

Seši paraugi no trim mikrorajona vietām tika vesti uz laboratoriju Lietuvā, bet sākotnēji plānoto četru pārbaužu vietā izdevies veikt tikai asfalta biezuma pārbaudi. “Mēs saņēmām no laboratorijas atbildi, ka viņi var veikt asfalta seguma biezuma mērījumus, bet nevar pārbaudīt kvalitāti, ņemot vērā, ka ir nepietiekams paraugu daudzums,” saka Kristīne Ozola, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece.

Domes koalīcijas pārstāve Kristīne Ozola uzsver, ka paraugu pārbaužu rezultāti liecina – asfalta segums, kam vajadzētu būt desmit centimetru biezam, ir aptuveni septiņus, astoņus centimetrus biezs. Par to, ka biezums ir mazāks nekā desmit centimetri, masu mediji varēja pārliecināties jau paraugu ņemšanas procesā. “Saņemot informāciju no Lietuvas laboratorijas, mēs secinājām, ka asfaltbetona segums ir uzklāts par 20 procentiem mazāks, nekā paredzēts projektā. Šie 20 procenti materiālā vērtībā sastāda 56 593,08 eiro.”

Pašvaldība vērsās policijā ar iesniegumu par iespējamu pašvaldības līdzekļu izkrāpšanu mikrorajona atjaunošanas projektā, ko īstenoja domes opozicionāra Aigara Nitiša vadītais būvuzņēmums SIA “Ošukalns”.

SIA “Ošukalns” valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs: “Turpinās priekšvēlēšanu farss, un nu jau tas aizgājis pēcvēlēšanu dažu personu rūgtumā, naida izpausmēs, jo tas nav normāli, kas te notiek. Katrai kārtai, ja nemaldos, ir desmit procentu pielaide plus mīnus atļauta, tas nozīmē, ja vienā pusē kaut kā trūkst, kaut kur var būt vairāk, bet vidējam asfalta daudzumam noteikti jābūt objektā, bet tas arī ir, par to ir pilna pārliecība.”

Uzņēmumā arī uzsver, ka pašvaldība, veicot urbumus, rīkojusies neatbilstoši būvniecības procesa regulējumam, kādu attiecībā uz ekspluatācijā nodotu būvi paredz Latvijas būvnormatīvi. Turpretī vietvarā uzsver, ka savā īpašumā var veikt pārbaudes jebkurā brīdī. To atzīst arī Aigars Nitišs. “Lai viņa veic, lai dara kaut katru dienu, bet tam līdzi jau nāk publicitāte – apzinīgi veikta publicitāte, pirmsvēlēšanu publicitāte, tagad jau arī pēcvēlēšanu neapmierinātība ar rezultātiem, un tas tiek apzināti izmantots tēla veidošanai.”

Pašvaldībā gan norāda, ka jau kopš raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” mēģinājumiem noskaidrot patiesību pretimnākšana no Aigara Nitiša un viņa partijas biedra - toreizējā domes priekšsēdētāja Raivja Ragaiņa. Tagad patiesības noskaidrošana uzticēta Valsts policijai, kas, balstoties uz pašvaldības iesniegto iesniegumu, uzsākusi resorisko pārbaudi.