Jēkabpils pirmsākumiem veltītai ielai nav atpazīstamības zīmju

Šobrīd grūti iztēloties, ka vietā, kur tagad atrodas medicīnas iestāde, pirms vairākiem gadsimtiem bijis krogs, ko sauca par Salas krogu. Tas bija viens no centrālajiem objektiem Salas muižā – apdzīvotā vietā, kas 16.gadsimtā sāka veidoties Daugavas krastā, ko vēlāk hercogs Jēkabs nosauca par Jēkabpili.

Jēkabpils Vēstures muzeja Komunikāciju nodaļas vadītāja Kate Riekstiņa saka: “Sensenā pagātnē, vēl pirms pilsētas rašanās, šajā vietā apmetās strūdzinieki, plostnieki, kas devās pa Daugavas ceļu, arī vecticībnieki. Diemžēl 1671.gadā, īsu brīdi pēc pilsētas dibināšanas, šī ēka tiek nojaukta, vietā tiek uzbūvēta vietējās pārvaldes ēka – jau Jēkabpils pilsētas ēka, kurā atrodas vietējā pārvalde. Diemžēl ziņu par 17. un 18.gadsimtu trūkst, tāpēc mums šīs ēkas liktenis nav zināms, bet pieļaujama doma, ka šī ēka iet bojā vienā no pilsētas ugunsgrēkiem.”

Iepretī vēsturiskajai vietai atrodas neliela ieliņa, kas ir tikai aptuveni 30 metrus gara. Par godu Salas krogam, kas bija būtisks objekts pilsētas izveidē, ielai tika dots nosaukums - Salaskroga iela.

Kate Riekstiņa: “1990.gada maijā, kad Latvija atguva neatkarību, Jēkabpilī sākās ielu pārdēvēšana. Citas ielas atguva savu vēsturisko nosaukumu, citas tika pie pavisam jauna nosaukuma.”

Toreiz Salaskroga iela ieguva ielas statusu un savu nosaukumu, jo līdz Latvijas valsts neatkarības atgūšanai tai nebija sava nosaukuma. Tomēr par ielas nosaukumu un tā nozīmi Jēkabpils kultūrvēsturē dabā nav nekādu liecību – nav ne ielas nosaukuma zīmes, ne informatīvās plāksnes. Daudzi vietējie nemaz nezina, kur atrodas Salaskroga iela.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi par ēku numerācijas zīmju un ielu nosaukumu norāžu izvietošanu par obligātu nosaka tikai zīmju izvietošanu pie ēkām, proti, pie katras ēkas, kam ir adrese, jābūt zīmei ar ielas nosaukumu, ēkas numuru un ēkas piederību.

Jēkabpils pilsētas domes izpilddirektors Guntars Gogulis saka: “Uz šīs ielas, tai skaitā vēl ir Klostera iela, Strūgu iela, mazas, skaistas ielas, uz tām nav nevienas mājas ar šādu adresi.”

Tā kā uz ielas nav nevienas ēkas, ielas nosaukuma zīme nav obligāta, tomēr vietvarā atzīst, ka informatīvā plāksne būtu nepieciešama no tūrisma un kultūrvēsturiskā aspekta.

Guntars Gogulis: “Pāris gadus atpakaļ mēs uzsākām diskusiju vispār par kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un plākšņu likšanu, jo ir vesela virkne māju, godājamu, cienījamu cilvēku, vēsturisku drupu, kas ir Zīlānu galā, pie kurām būtu jāsaliek piemiņas zīmes un norādes, ka tas ir tāds kā tūrisma objekts.”

Gadu gaitā pie daudzām ēkām pakāpeniski tiek izvietotas informatīvās plāksnes, piemēram, pirms diviem gadiem pie Blumbergu dzimtas mājas tika atklāta plāksne, kas veltīta akmens tēlniecības vecmeistaram Laimonim Blumbergam un viņa dzimtai. Pašvaldībā sola pēc vēlēšanām sākt aktīvāku darbu šajā jomā, sākumā apzinot ielas, ēkas un citus objektus, kuri ir kultūrvēsturiski nozīmīgi, pēc tam organizējot informatīvo plākšņu izveidi un uzstādīšanu.