Jau pavisam drīz pilsētvidi Jelgavā papildinās četras koka skulptūras, ko šonedēļ koktēlniecības festivālā “Otrā elpa” veido četri tēlnieki no Latvijas un Lietuvas. Koktēlniecības festivāls Jelgavā aizsākās pirms 11 gadiem ar domu dot otro dzīvi pilsētā nozāģētajiem kokiem.

Pasta salā Jelgavā atkal dūc zāģi. Kādreiz varenos ozolus četri tēlnieki no Latvijas un Lietuvas pārvērš dažādos tēlos. Tēlnieka Māra Gaiļa rokās ozols jau ieguvis roņa formu. “Tas ir no tautas dziesmas “Roņi rūca Daugavā”. Šeit nav Daugava. Tā kā ūdeņi visi ir savienoti, tad jau tepat vien ir. Otrkārt, ronis kā neskartas dabas simbols. Kā brīvības simbols, jo ronis ir ļoti brīvs. Roņi it kā lielu postu darot, bet liekas, ka tā gluži nav.”

Koktēlniecības festivāls “Otrā elpa” aizsākās 2012. gadā, kad tēlnieki veidoja pasaku tēlus bērnudārziem, bet pēdējos gados tas ir viens no “Meža dienu” pasākumiem. Festivāla tēma – pasakas un folkloras tēli – palikusi nemainīga. Ainārs Zingniks ir viens no ilggadējiem festivāla dalībniekiem. Šoreiz viņu uzrunājusi Kārļa Skalbes pasaka “Kaķīša dzirnaviņas”, kas no kolēģu darbiem atšķiras ar daudzām smalki izstrādātām detaļām. Viņš stāsta: “Es pēc izglītības īstenībā esmu koktēlnieks, līdz ar to man šis materiāls nav svešs. Zinu koka iespējas un visu, ko tas var parādīt.”

Jau tradicionāli šajā festivālā piedalās arī mākslinieki no Lietuvas. Mindaugam gan ozola vietā tikusi priede, bet viņš par to neskumstot. Turpmāk slaidā priede būs žirafe. Tā kā sākotnēji bijusi iecere veidot behemotu, tad tā būšot īpaša behemotžirafe.

Otrs kaimiņzemes tēlnieks Tautvils Povilionis savā darbā izmanto Lietuvā populāro leģendu par dzelzs vilku, kas tiek uzskatīts par valsts izveides sākumu. “Mūsu karalis Gediminas medīja Lietuvas mežos. Viņš bija ļoti piekusis un aizmiga. Sapnī redzēja gaudojošu vilku. Viņš pasauca savu mācītāju un jautāja, ko tas nozīmē. Mācītājs teica, ka “tur, kur tu gulēji un redzēji to vilku, uzcelsi lielu pili, bet pie pils būs liela pilsēta”.”

Kokmateriāls tēliem sākotnēji ņemts no pilsētā bojātajiem vai būvniecības projektos nozāģētajiem kokiem, bet šoreiz to sagādājusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Kā ReTV stāsta Povilionis, ar Jelgavā augušajiem kokiem esot jābūt uzmanīgam, jo tajos dažkārt varot nejauši atrast lodes, kas palikušas kokā pēc Otrā pasaules kara. 

Darbi tēlniekiem jāpabeidz līdz 30. aprīlim, bet pēc tam tie tiks pārversti uz savu pastāvīgo vietu pie Zvaigžņu dīķa Jelgavā.