Jo ātrāk sāk ārstēt HIV, jo labāka dzīves kvalitāte

Šobrīd Latvijā atklāts aptuveni 8000 HIV inficēšanās gadījumu. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un radītu iespēju pārbaudīties bez maksas, dažādos Latvijas reģionos ir izveidoti HIV profilakses punkti. Pirms aptuveni pusgada arī Valmierā. Vai cilvēki to apmeklē un kāda kopumā ir interese?

HIV ir klusi noritoša slimība – simptomi var parādīties daudzus gadus pēc inficēšanās. Pat tad, ja simptomi parādās, tie ir līdzīgi daudzām citām saslimšanām. Slimības profilakses un kontroles centrā (SPKC) norāda, riska grupā ir ikviens seksuāli aktīvs iedzīvotājs. Šobrīd Latvijā ir 26 testēšanās punkti, kuros iespējams veikt eksprestestu. SPKC pārstāve Kristīne Ozoliņa: “Puse no šiem punktiem atrodas Rīgā. Varētu teikt, ka Rīgā šis pārklājums ir labs, bet otra puse ir reģionos. Noteikti gribētos, lai šis pārklājums būtu labāks. Lai cilvēkiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietā ir ērti apmeklēt šos testēšanās punktus. Bet ir Latvijas lielajās pilsētās ir pārklājums gan Vidzemē, gan Latgalē, Zemgalē. Bet noteikti tas varētu būt labāks.”

Ik gadu HIV profilakses punktos veic aptuveni piecus līdz sešus tūkstošus eksprestestus. Pērn augustā Valmierā atvērtajā punktā medicīnas māsa Zaiga Meldere stāsta, vidēji mēnesī atnākot 20 līdz 25 cilvēki. Lai gan varētu teikt, ka tas ir labi, tomēr viņa atklāj, ka lielu daļu cilvēkus uzrunājot pati. Iespējams, arī daudzi vēl nezina, ka šāds punkts ir izveidots. “Ziniet, man grūti pateikt, kāpēc nenāk, jo, ja, uzrunājot cilvēkus, viņš man atbild –“labāk nezināt, kas ar mani ir un kāda man veselība”. Nenāk arī jaunieši, kas, varētu teikt, ir riska grupa, kas veic skaistumkopšanas procedūras. Tātad varbūt nav droša seksa, nelietojot aizsardzības līdzekļus, kā prezervatīvus.”

Eksprestesta rezultāti parādās vien 15-20 minūšu laikā. Zaiga Meldere piebilst, gaidot rezultātus, iedzīvotājs tiek informēts par dažādiem riskiem un citu svarīgu informāciju par šajām infekcijas slimībām. Savukārt Baltijas HIV asociācijā pārstāve Katrīna Faibuševiča atklāj, lai gan ir periodi, kad cilvēki testējas retāk, kopumā iedzīvotājos interese pārbaudīties tomēr ir redzama. “Noteikti ir interese, ir aktivitāte. Šobrīd, pēc 2023. gada, mēs notestējām vairāk nekā 1600 cilvēkus. Gada laikā ir mēneši, kad ir šī aktivitāte lielāka, ir mēneši, kad ir aktivitāte zemāka, bet mēs mēģinām vienmēr aicināt cilvēkus testēties.”

Katrīna Faibuševiča piebilst, iedzīvotāju interese gan varētu būt vēl lielāka. “Jo ātrāk tiek ārstēts HIV, jo labāka būs tā prognoze cilvēkam, labāka būs dzīves kvalitāte. Gribētos jau, ka tas cilvēks šo ārstēšanu sāk pēc iespējas ātrāk.”

2021. gadā Latvijā jauno HIV gadījumu skaits sasniedza otro vietu Eiropā. Savukārt 2022. gadā atklāti 229 HIV infekcijas gadījumi. SPKC norāda, šis skaits ir ļoti augsts. Ozoliņa: “Latvijā 2022. gadā tie ir bijuši 12,2 gadījumi uz tūkstošiem iedzīvotāju, kas Latviju ierindo vienā no līdera pozīcijām Eiropas Savienības un Eiropas ekonomikas zonas valstu vidū. Līdz ar to jāsecina, ka šis jauno gadījumu skaits attiecībā uz mūsu iedzīvotājiem ir ļoti augsts.”

Dati par inficēto gadījumu skaitu pērnajā gadā vēl tiek apkopoti. Latvijā testu ir iespējams veikt ikvienā laboratorijā ar vai bez ārsta nosūtījuma, kā arī HIV profilokses punktos. Speciālisti atgādina, HIV ir hroniska slimība, kuras izplatību iespējams mazināt, ja slimība tiek ārstēta.