Traģēdija Ainažu pludmalē, kad jūrā bojā gāja mazs bērns, mudina aizdomāties, vai jūras piekraste ir pietiekami pieejama operatīvajiem dienestiem. Vietējā pašvaldība uzskata: iespēju robežās pieeja jūrai tiek sakārtota, savukārt atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ReTV Ziņām saka atklāti – šobrīd pastiprināti šis jautājums netiks kontrolēts. Tikmēr viena bērna dzīvība jau ir izdzisusi, jo mediķi vienkārši nespēja piekļūt klāt krastam.

Ainažu pludmale ir vieta, kur vasaru baudīt dodas daudzi vidzemnieki. Tomēr aizvadītajā trešdienā mierpilnu atpūtu šeit pārtrauca nelaime – ūdenī pazuda bērns, kuru uz pūšļa vējš iepūta jūrā. Palīgā traucās glābēji un mediķi, tomēr piekļuvi notikuma vietai apgrūtināja nesakārtotā infrastruktūra. Zinot šo situāciju, vietējie glābšanas dienesta vīri palīgā sauca darbiniekus ar privāto zvejas laivu, kuriem bija brīvdiena.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš: “Zinot, ka viņiem ir jaudīgs džips un sava laiva, ar kur var tikt cauri līdz pat pludmalei, sazvanījās un sakoordinēja kopīgu darbību.” Glābšanas dienesta darbinieki jau laivā sāka veikt atdzīvināšanas pasākumus un turpināja to darīt līdz ieradās mediķi, tomēr mazo dzīvībiņu neizdevās glābt. Diemžēl arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) bija problēmas ar piekļuvi notikuma vietai un viena brigāde pat iestiga smiltīs. Kā ReTV Ziņām skaidro dienesta pārstāve, piekļuve vietām jūras krastā, kur atpūšas cilvēki, nav sakārtota daudzviet.

Ir arī situācijas, lai piekļūtu sarežģītām vietām vai izkļūtu no tām, mediķiem palīgā dodas glābšanas dienests. Tāpēc arī glābēji uzsver – sakārtota piekļuve pie jūras, vietās, kur cilvēki atpūšas, ir akūta nepieciešamība.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš: “Man ir grūti pateikt, kad dienesti būs aprīkoti ar tik lielas jaudas smilšu braucamajiem rīkiem, lai tiktu klāt pie šādām pludmalēm. Arī ar šo džipu bija tā – tiks vai netiks, lai gan vietējie zina, kā kurā vietā braukt. Bet tas tiešām ir ļoti, ļoti nepieciešams.”

Tikmēr Salacgrīvas novada domes izpilddirektors ReTV Ziņām skaidro, šobrīd novadā piebrauktuve operatīvajiem dienestiem ir pieejama Kuivižos, Vitrupē, Salacgrīvā un Tūjā. Pašvaldība tuvākajā laikā plāno izbūvēt piebraucamo ceļu arī Ainažu pludmalei pie Baltās saules.

Salacgrīvas novada domes izpilddirektors Andris Zunde (LRA): “Ir tur grants kravas savestas un doma ir vēl atvieglot to braukšanu pie jūras. Mēs nevaram saprast, kāds uzdevums un cik bieži mums tie ceļi ir jāizbūvē. Jo mūsu novadā ir 50 kilometri.”

Savukārt, VARAM speciālists ReTV Ziņām skaidro, normatīvie akti šobrīd nenosaka, ik pēc cik kilometriem pie jūras jānodrošina piebraucamais ceļš operatīvajiem dienestiem. Taču aizsargjoslu likums nosaka, cik bieži jābūt gājēju piekļuvei pie jūras.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Māris Knoks: “Te nav runa par nobrauktuvēm, bet gājēju celiņiem, kur noteikts, ka ne tālāk, kā par vienu kilometru cits no cita, teikts, ka jānodrošina arī auto stāvvietas.”

Piejūras pašvaldībām šīs piekļuves pie jūras ir jāaktualizē, izstrādājot teritoriju plānojumus. Nereti ir gadījumi, lai tās nodrošinātu, nākas vienoties ar privātīpašniekiem. Pēc traģiskā gadījuma Ainažu pludmalē, VARAM pārskatījusi Salacgrīvas novada teritorijas plānojumu un secinājusi: šeit gājēju piekļuves jūrai ir pietiekamā daudzumā. Pagaidām citas piejūras pašvaldības ministrija negrasās pārbaudīt.

VARAM Pašvaldību departamenta direktors Māris Knoks: “Droši vien šādi gadījumi ir par pamatu, kad līdzīgas pašvaldības varētu pārbaudīt, vai tiešām viss ir pieejams un nodrošināts, jo katra pašvaldība ieinteresēta, lai kas tāds viņu teritorijā nenotiktu, bet, lai nodrošinātu savas funkcijas. Es pieļauju, kas tas tiks darīts, bet nav signālu, ka vajadzētu iejaukties no malas un pašvaldībām īpašu uzmanību pievērst.”

Nereti gan pašvaldībām, izbūvējot piebraucamos ceļus jūrai, rodas problēmas ar nelūgtiem viesiem, kuri dodas izbraukāt kāpas. Lai risinātu šo jautājumu, operatīvie dienesti mudina neuzstādīt barjeras ar atslēgām, bet gan kopīgi meklēt katrai vietai piemērotākos risinājumus. Tomēr aktīva rīcība pēc traģiskajām ziņām par piecgadīga bērna nāvi tik un tā neseko ne no pašvaldībām, ne arī no VARAM.