Līdz ar karu Ukrainā sarukusi brīvprātīgo jauniešu interese arī par Latviju. Taču tie, kuri šeit ierodas ir gandarīti par savu izvēli un gūtajām zināšanām. Tā arī Niko Mirzašvilī no Gruzijas pēc deviņu mēnešu brīvprātīgā darba Alūksnē mājup dosies ar jaukām atmiņām, īpaši par šejienes ezeriem, mežiem un ziemu, kuru viņš vēl nekad nebija piedzīvojis. 

Niko ir brīvprātīgais jaunietis no Gruzijas. Pērnā gada septembra sākumā viņš ieradās Alūksnē, lai tur strādātu bērnu un jauniešu centrā. Puisim no Kaukāza kalnu zemes darbs nelielā, klusā pilsētiņā šķita iespēja mainīt ierasto dzīves rutīnu. Niko sarunā ar ReTV atzīst: “Tbilisī ir ļoti liela pilsēta un es visu šo laiku dzīvoju šādā lielā pilsētā. Bet pēc tādas dzīves es kaut ko vēlējos mainīt. Es biju jurists, es strādāju valsts pārvaldē un es vēlējos mainīt savu ikdienu, tāpēc es izvēlējos braukt šurp. Es šeit jūtos ļoti atbrīvots, es atgūstu enerģiju. Šī ir neliela, bet jauka pilsētiņa un es izbaudu darbu kopā ar kolēģiem.”

Niko aizraušanās ir šahs un tāpēc Alūksnes bērniem un jauniešiem viņš vada šaha pulciņu. Puisis arī māca angļu un gruzīnu valodu, vada dažādas radošās nodarbības un erudīcijas spēles. Šo deviņu mēnešu laikā jaunietis arī pats apgūst latviešu valodu. Niko teic, ka gramatika ir nedaudz sarežģītāka, bet vārdi ne tik ļoti. Viņam latviešu valoda neesot pārāk grūta. Viņaprāt gruzīnu valoda ir daudz sarežģītāka. 

Alūksnes bērnu un jauniešu centra direktore Eva Aizupe stāsta, ka Niko apmeklē arī novada skolas, kur audzēkņiem stāsta par Gruziju un brīvprātīgo darbu. Eva Aizupa norāda, ka bērnu un jauniešu centrs Alūksnē jau daudzus gadus uzņem brīvprātīgos jauniešus no Eiropas. Šoreiz šo ieceri apgrūtinājusi kovida pandēmija un karš Ukrainā. Eva Aizupe sarunā ar ReTV atzīst: “Jaunieši nemaz tik ļoti uz Latviju negribēja braukt, tā kā mēs esam ļoti priecīgi, ka Niko atbrauca un es ļoti ceru, ka viņš kaut ko jaunu iemācījās. Mums ir jābūt ļoti viesmīlīgai uzņēmējorganizācijai un, ja kādreiz uzņēmējorganizācija domā, ka mums tagad būs jauns darbinieks, tā nav. Tā pamatdoma ir, ka jaunietim mūsu organizācijā ir jāiemācās kaut kas jauns.”

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā, kas Latvijā koordinē jauniešu brīvprātīgā darba programmu ReTV norāda, ka organizācijas, kuras ir saņēmušas kvalitātes zīmi, lai pie sevis uzņemtu brīvprātīgos jauniešus no visas Eiropas, aktīvi strādā, lai skaidrotu, ka esam droša valsts. Kopumā tiesības uzņemt brīvprātīgos no ārvalstīm Latvijā ir 103 organizācijām. 

Ik gadu Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros Latvijā kā brīvprātīgā darba veicēji ierodas aptuveni 150 jaunieši. Savukārt no Latvijas uz Eiropu šīs programmas ietvaros dodas aptuveni 100 brīvprātīgie.