Jūrmala cīnās ar graustu īpašniekiem

Brīdī, kad iedzīvotāji nobažījušies par graustiem un pilsētas vidi degradējušiem objektiem savā apkaimē, viņi sāk rīkoties. Tā, piemēram, Slokas iedzīvotāji vairs nav mierā ar vairākiem graustiem savā apkaimē un lūdz tos nojaukt. Tikmēr Jūrmalas dome dara visu iespējamo likuma ietvaros, taču līdz šim ar degradējušo ēku īpašniekiem vēl nav izdevies vienoties.

Šobrīd Jūrmalā ir aptuveni 60 īpašumi, kurus var klasificēt kā pilsētvidi degradējušie objekti. Daži no tiem jau skaitās kā bīstami grausti. Ar 25 īpašumu īpašniekiem šobrīd rit pastiprināta sarakste, pašvaldībai brīdinot šos īpašniekus un pieprasot paskaidrojumus. Šī cīņa ar Jūrmalas graustu īpašniekiem pilsētas domei rit ilgi un bez īpašiem rezultātiem. Atsevišķos gadījumos nelīdz pat arī uzliktie naudas sodi.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pārstāve saka: “Vispirms ir šis lēmums, kurā īpašnieks tiek brīdināts, tiek noteikti termiņi. Pirmais - viņš saņem paaugstināto nodokli. Tālāk, ja šajā labprātīgi noteiktajā termiņā nekas nav noticis, tad jau tiek piemērotas šīs te piespiedu naudas.”

Juridiskai personai naudas sods var sasniegt pat 10 000 eiro. Grūtāk ir vienoties ar tiem īpašniekiem, kuri nav Latvijas pilsoņi vai fiziski neatrodas Latvijā, kuri minētajos īpašumos investējuši nākotnes ieceru vārdā. Diemžēl ar graustu īpašniekiem sazināties neizdevās. “Mēs saņemam sūdzības gan no iedzīvotājiem par to, ka viņus neapmierina blakus īpašuma izskats, gan arī no īpašniekiem, ka viņiem ir piemērots nepamatoti. Bet tanī brīdī, ja īpašums kļūst bīstams, arī pašvaldībai ir jāiesaistās ar savu līdzdabību - vai nu veicot īpašuma norobežošanu, vai nostiprināšanu. Arī tādi gadījumi ir bijuši,” saka Zvejniece.

Iedzīvotāji vietnē “manabalss.lv” sākuši pat parakstu vākšanu par kūrortpilsētas Jūrmalas vidi degradējušo un bīstamo graustu nojaukšanu Slokā. Viņuprāt, šādiem objektiem pilsētvidē nav vietas.

Ekonomikas ministrijā norāda, ka katra īpašnieka pienākums ir uzturēt savu īpašumu tādā kārtībā, lai tas nenodarītu kaitējumu un zaudējumus citiem. Galējā gadījumā pašvaldība var uzņemties aizvietotāja izpildes tiesības attiecībā pret noteiktu īpašumu, pastiprinot pār to kontroli. “Pašvaldības bieži vien aprobežojas ar šo lēmumu sākotnējo daļu – uzlikt par pienākumu sakārtot. Tālāk būtu piespiedu nauda, bet tā, ka būtu aizvietotāja izpilde - nav dzirdēts. saka Andris Lazarevs, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks.

Process kļūst sarežģīts brīdi, kad valsts un pašvaldību institūcijas iejaucas kādas personas privātīpašumā. Izmantojot apstrīdēšanas tiesības, īpašnieki šādi velk garumā laiku. Savukārt no pašvaldības kapacitātes ir atkarīg tas, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai sakārtotu juridiskos aspektus ar degradējušo ēku īpašniekiem.


#SIF_NVZ2022