Kā atpazīt cilvēktirdzniecību

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šonedēļ uzsākusi kampaņu “Pamani cilvēktirdzniecības draudus”. Tās laikā  latviešu un arī ukraiņu valodā cilvēki tiks informēti,  kā atpazīt cilvēktirdzniecību un kur vērsties, ar to satopoties.

Pēc Krievijas uzsāktā kara Latvijā patvērumu meklējuši vairāk nekā 50 000 Ukrainas iedzīvotāju. Apmēram 60% no viņiem joprojām dzīvo mūsu valstī. Nezinot vai tikai mazliet pārvaldot latviešu valodu un mūsu valsts likumus, risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri ir lielāks. PMLP pārstāve Madara Puķe: “Vieglāk iekļūt pie negodprātīga darba devēja, kur, iespējams, apsola lielu algu. Paņem pasi, bet beigās neizmaksā algu, pases arī vairs nav uz rokas. Tā kā šī tēma, lai cik tas savādi arī mūsdienās liktos, cilvēku tirdzniecība aizvien ir aktuāla.”

Kā skaidro PMLP, kampaņas laikā gan Pilsonības un migrācijas, gan Iekšlietu ministrijas mājas lapā,  kā “Telegraf” kontā, ko visbiežāk lieto Ukrainas iedzīvotāji,  izlatīta informācija par to, kas ir cilvēku tirdzniecība, kur vērsties, ja ar to nācies sastapties, un kādas ir būtiskākās pazīmes. Puķe: “Noteikti ir jāpievērš uzmanība, ja cilvēkam piedāvā ātru peļņu. Par salīdzinoši vienkāršu darbu tādu lielu peļņu, kas nebūtu adekvāta konkrētajam amatam. Ja saziņa notiek tādā veidā, kas nav viegli dokumentējama. Piemēram, telefona zvans. Uz sarunāšanas pamata piedāvājam izdevīgu darbu, kur jūs mēnesī saņemsiet 3000 eiro. Pārsūtiet lūdzu savu pasi.”

Pēc pēdējiem apkopotajiem datiem, 2022. gadā Latvijā identificēti 26 cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem četri bija trešo valstu pilsoņi. Visi trešo valstu pilsoņi bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai.




Foto: Freepik; ilustratīvs