Īsumā par mani
Es esmu ārsts internists un nefrologs. Ko tas nozīmē? - Tas nozīmē, ka esmu iekšķīgo slimību ārsts, kurš strādā, nevis ar ķirurģisko pusi, bet ar to pusi, kas ir saistīta ar neķiruģiskām lietām, proti, esmu speciālists, kas neko negriež, bet strādā vairāk ar analīžu rezultātiem, izmeklējumiem, ar dažāda veida medikamentiem, ar dzīvesveida maiņu, ar paradumu maiņu un šādām lietām. Nefroloģija ir internās medicīnas apakšdaļa. Interno medicīnu var sadalīt daudz sīkāk, un nefroloģija ir nozare, kas nodarbojas tieši ar nieru veselību un nieru slimībām.
Bet, protams, mans izejas punkts ir no slimības puses: kā cilvēkam nekļūt slimam vai arī ko darīt, ja viņš ir saslimis, kā labāk izveseļoties un ko ievērot dažādu slimību gadījumā.Vēl ir mana zinātniskā darbība - es nodarbojos ar pētniecību Stradiņa universitātē, un mana zinātniskā darbība ir saistīta ar baktēriju vīrusiem - bakteriofāgiem -, kurus varētu izmantot, ārstējot antibiotiku rezistentu infekcijas. Arī zinātnē nodarbojos ar nefroloģiju dažādos aspektos, tai skaitā imunoloģijas. Tādi ir galvenie virzieni, ar kuriem es nodarbojos ikdienā.
Labais un sliktais stress
Pirmkārt, jāsaka, ka runāšu subjektīvi no savām zināšanām. Es nevarētu teikt, ka esmu ārsts, kurš nodarbojas ar sabiedrības veselību. Primāri, manuprāt, tas ir dzīvesveids, kas visnotaļ nosaka mūsu veselības stāvokli - kā mēs dzīvojam, cik liels ir stresa līmenis mūsu ikdienā. Taču šeit ir jāizšķir pozitīvais un negatīvais stress, jo stress ikdienā nemaz nav tik slikts, tas ir nepieciešams. Piemēram, ja ir situācija, kurā man ir jāiet uz skatuves uzstāties un es par to uztraucos, un man veidojas stress, tas nav tas sliktais stress. Tas sliktais stress ir tajā gadījumā, ja tas kļūst pārāk liels un pārāk traucējošs. To sauc par disstresu. Un šādā gadījumā šis distress var radīt nopietnas veselības problēmas. Un tas disstress var veidoties dažādos veidos. Tā var būt nesakārtotība mūsu dzīvē, kaut kādas iekšējās nesakārtotās lietas vai arī lieli iekšēji satricinājumi: piemēram, tuva cilvēka nāve, kur sākotnēji nav tik lieli pārdzīvojumi, bet pēc tam nāk lielais pārdzīvojums, tā var būt kāda nopietna slimība, tā var būt kāda iekšējā konflikta esamība, kas ļoti traucē ar cilvēka veselības stāvoklim. Nu, piemēram, tas varētu būt arī transseksuāliem cilvēkiem, it īpaši pusaudžu gados, kam ir jāizprot, ka viņi it kā dzīvo vienā dzimumā, bet realitātē tas ir tā kā cits dzimums. Tas ir konflikts, kas var radīt lielu stresu, kas spēj nopietni ietekmēt ne tikai garīgo veselību, bet arī fizisko veselību.
No šāda stresa var izrietēt dažādas slimības, kas var izpausties pavisam vienkārši: tā var būt kuņģa čūla, tas var būt gastrīts, tikpat labi tie var būt miega traucējumi - bet šajā gadījumā tie nebūs tādi vienkārši miega traucējumi, bet tie var būt miega traucējumi, kur cilvēks caurām diennaktīm nevar normāli pagulēt. Tās var būt sirdsklauves, tātad sirds ritma traucējumi, tās var būt arī spiediena izmaiņas, tie var būt ģīboņi un daudzas citas lietas. Jāsaka, ka šobrīd mēs runājam par psihosomatiskām slimībām, kuru pamata cēlonis ir galvenokārt psiholoģisks, taču tas rada ietekmi uz mūsu somatisko jeb fizisko veselību, Šajā gadījumā izpausmes patiešām var būt ļoti daudz un dažādas. Gadījumā, kad mēs runā jam par slimības cēloni, kas nav organisks vai funkcionāls, proti, pašā orgānā nav nekādu problēmu, kā arī nav problēmu ar tā funkcijām, bet šīs problēmas rada stresa stāvoklis, to sauc arī par psihosomatiku. Līdz ar to, lai nekas tāds nenotiktu, mums ir jābūt, tā sacīt, sakārtotai galvai un salīdzinoši mazam disstresa stāvoklim.
Dzīves ritms un socializēšanās
Tā būtu viena lieta. Otra lieta, kas ir saistīta ar mūsu dzīvesveidu, ir mūsu dzīves režīms: vai mēs spējam tikt tam līdzi, vai darbā nav pārāk liela slodze, vai nav pārāk liela spriedze, vai mēs neesam visu laiku nedzīvojampārāk lielā saspringumā. Gadījumā, ja tas tā notiek, var rasties dažādi veselības traucējumi, kuriem viena no biežākajām izpausmēm būs miega traucējumi, kognitīvie traucējumi, koncentrēšanās grūtības.
Tad no dzīvesveida vēl jāmin, kā mēs pavadām mūsu ikdienu - vai tas ir vienveidīgi, vai daudzveidīgi. Un, ja mēs kādreiz domājam, kas ir labākā atpūta, tad viennozīmīgi tā ir nodarbes maiņa. Ja, piemēram, man visu dienu ir jāstrādā ofisā un es sēžu pie datora un strādāju, tad, atnākot mājās un turpinot sēdēt pie datora, tas neradīs atpūtas sajūtu, tas tikai turpinās to pašu stāvokli, kas ir bijis darbā. Līdz ar to, ir jābūt nodarbes maiņai, kā mājas kārtošanai, grāmatas palasīšanai, iziešanai socializēties ar draugiem, iešanai ārā, hobijiem utt. Līdz ar to, daudzveidības mūsu apjoms mūsu ikdienā noteikti ir ļoti būtisks.
Ja runājam par jauniešu veselību, īpaši mentālo, noteikti ir jāmin socializēšanās. Un cilvēkiem noteikti ir jābūt sociāli aktīviem. Nu, es nerunāju par gadījumiem, kad ir kādas slimības, kuru rezultātā cilvēkam ir grūtības socializēties, kad tas rada diskomforta sajūtu. Šobrīd runāju par normāli funkcionējošu jaunieti. Gan klātienes mācības, gan klātienes tusiņi, gan kaut kādi citi pasākumi - tas viss viennozīmīgi ir vajadzīgs. Šī socializēšanās rada pozitīvas emocijas, kas palīdz arī kopumā uzlabot mentālo stāvokli, un tas arī ietekmēs mūsu fizisko veselību.
Smēķēšanai “nē”, ar alkoholu prātīgi
Nākamais, par dzīvesveidu runājot, ir kaitīgi ieradumi. Man kā ārstam smēķēšanai viennozīmīgi ir jāsaka “nē”. Manā skatījumā tas ir absolūti kaitīgs ieradums - jebkāda veida smēķēšana, ne tikai cigaretes, bet arī veipošana, marihuāna. Tās visas ir atkarību raisošas vielas, un tās savukārt nav vielas, kas jel kā var uzlabot mūsu veselību. Tās to tikai pasliktina. Tas pats ar akoholu, kaut arī tur mazliet ir atšķirība. Lai gan tas, ko es tālāk teikšu, nav pārāk populāri. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka alkohola lietošana mērenās devās var būt veselīga, bet mēs kā ārsti to parasti neiesakām, tāpēc ka cilvēki parasti to paķer ārpus konteksta un tad izmanto kā argumentu. Un ko tad šīs mērenās devas nozīmē? Sievietēm tā ir viena alkohola vienība un vīriešiem divas vienības dienā, bet tas nenozīmē, ka mēs drīkstam viņas akumulēt: šodien es nedzeršu un tad septītajā dienā septiņu dienu porciju izdzeršu - tas tā nestrādā. Katru dienu vienu vienību mērenā daudzumā - jā, tas var būt veselīgi, bet, ņemot vērā Latvijā īpaši pastāvošo alkoholisma problēmu dažādās vecuma grupās, es domāju, ka tā rekomendācija būtu jāņem ļoti, ļoti piesardzīgi tieši ar alkohola lietošanu. Nemaz nerunāsim par narkotiskajām vielām.
Ko un kā ēdam
Tad svarīgs ir arī uzturs: ko tad mēs ēdam ikdienā, kāds ir mūsu ātro uzkodu un pusfabrikātu patēriņš. Tas viennozīmīgi ietekmē mūsu veselību, īpaši ilgtermiņā, varbūt ne tik ļoti īstermiņā. Varu runāt par savu pieredzi, jo neviens cilvēks nav bez grēka, katrs grib dzīvot dzīvi tā, kā viņš to ir iztēlojies, un ārsti ne vienmēr ir tie labākie piemēri. Man salīdzinoši bieži sanāk lietot to fast food, un, kad es mācījos otrajā studiju gadā, mums bija tāds, manā skatījumā, grūtākais mācību moments: anatomijas histoloģijas eksāmens. Un mēs ar maniem grupas biedriem, mācoties šim eksāmenam, 30 dienas no vietas katru dienu gājām uz kādām 8 stundām mācīties uz anatomikumu, un tad mūsu pusdienas sastāvēja no pārlocītās picas un RCkolas, ko pārdeva blakus esošajā kioskā. Nu, pēc tā eksāmena 3 no 10 cilvēkiem taisīja gastroskopiju, kur skatījāmies, kā ir attīstījies gastrīts un problēmas ar kuņģi. Protams, viens ir tas, ka ir stress par eksāmenu, un otrs ir pats eksāmens, un trešais ir, protams, šis ļoti neveselīgais uzturs. Un otrs, runājot par ēšanu, ir tas, kā mēs ēdam: vai mēs ēdam regulāri, neregulāri, kādām porcijām. Par diētām runājot, ir ļoti dažādi: ir dati, kuri pierāda, ka intermetētā badošanās var būt ļoti laba, īpaši kaut kāda svara noturēšanai, bet tas ir, nu tā, diskutabls jautājums. Neatkarīgi no tā, ieteikums tomēr ir ēst 4 reizes dienā ar mērenām porcijām - kā nu mums tas sanāk. Pārēsties vienā reizē, protams, nav vēlami, tas rada tikai pēc tam to sajūtu, ka kuņģis izstiepjas, pēc tam atkal iztukšojas, un nākamajā reizē atkal gribēsies ļoti daudz ēst.
Ir daži vienkārši principi: ir jābūt 4 ēdienreizēm, nu, vismaz 3 ēdienreizēm dienā. Ieteiktas ir brokastis, kas būtu ļoti vēlamas, vakariņas ne vēlāk kā plkst. 19.00. Runājot par pašu ēdienu, es esmu visēdājs, bet dati reāli rāda, ka cilvēki var dzīvot arī veģetāri bez jebkādām problēmām, tikai jāskatās, kā tiek uzņemts dzelzs un B grupas vitamīni. Manā skatījumā neliels gaļas apjoms 2-3 reizes nedēļā mūsu veselībai nāk par labu, bet tas nav obligāti.
Par ēdiena sastāvu: mēs vienmēr domājam par to, ka ir ogļhidrāti, kas ir pamata bāze, kas dod pirmo enerģiju tajā brīdī, kad mēs gribam skriet tālāk. Piemēram, ja man trūkst spēka, es iedzeru kolu, un man ir labi, es varu skriet tālāk, tāpēc ka tur ir cukurs, kas uzreiz iedod to enerģiju. Tas pats arī ar citiem ogļhidrātiem. Un kas ir ogļhidrāti? - Tie ir rīsi, griķi, kartupeļi, makaroni. Ja cilvēks ēd ļoti daudz ogļidrātu, tas var radīt lieko svaru, kas ir problēma, līdz ar to ar ogļhidrātiem nevajag aizrauties, bet tiem ir jābūt mūsu uzturā. Tad nākamais ir tas, cik daudz mums ir olbaltumvielas. Tās var būt dažādas, bet tām arī jābūt uzturā: tā var būt gaļa, tās var būt olas, kaut kādas pupiņas un citi produkti. Un tad ļoti svarīgas ir šķiedrvielas, kurām noteikti ir jābūt uzturā, jo tur ir ļoti daudz vitamīni un tās pašas par sevi veicina kuņģa zarnu trakta darbību. Un, ja mēs ieraugām, kā tas viss izskatās, tad varam ievērot vienkāršu principu: ēdienam ir jābūt dažādās krāsās, šo fenomenu ievērojot, mēs arī varam iegūt labāku uztura līmeni ilgtermiņā.
Bet te ir jāliek kopā veselība ar dzīves kvalitāti, ir cilvēki, kas ļoti strikti turas pie veselīgā dzīvesveida, bet tāpat....
Fiziskā slodze un grupas aktivitātes
Runājot par fiziskām aktivitātēm, mērenu fizisko slodzi, tā ir ļoti vēlama. Tas minimums, ko iesaka, ir vismaz 4 reizes nedēļa vismaz 45 - 50 min vienā reizē mēreni fiziska slodze, kas var būt aktīvāka pastaiga, braukšana ar riteni vai cita veida vingrojumi. Ideālākajā variantā - es to saku no personīgā skatupunkta - starp labākajiem fizisko aktivitāšu veidiem ir tie, kur ir jādomā ar galvu, kur slodze ir mainīga, kur tā ir ātrāka, lēnāka un var būt arī tāda mērenāka un kur ir kaut kāds komandas darbs. Līdz ar to komandas sporta veidi, kas dod nelielu azartu, ievelk spēlē, ir visnotaļ ļoti, ļoti labi.
Tie ir gan fiziski atslogojoši, gan nodarbina dažādas muskuļu grupas, gan ir jādomā par to spēli. Basketbols, futbols - vienalga kas - tu domā par to momentu, kā tad tev ir tagad kaut kas jādara, tu atslēdz galvu no ikdienas, un tev ir kaut kāds nerakstītais mērķis, uz ko tiekties: es gribu uzvaru, es gribu uzlabot savu sniegumu. To visu saliekot kopā, tas nāk par labu veselības stāvoklim. Bet šādas emocijas var iegūt arī citos veidos, tas nav tikai sports. Mums, piemēram, Latvijā arī dejošana ir ļoti populāra, kā tautasdejas. Tā var būt arī cita kolektīvā darbība, kā dziedāšana korī, kāds cits pulciņš. Jebkurā gadījumā grupu aktivitātes patiesībā ir ļoti labas mūsu veselībai, jo tās kombinē vairākas būtiskas sastāvdaļas, kas nepieciešamas mūsu ikdienā, lai uzlabotu veselības stāvokli.
Viedierīces - mūsu gadsimta laime un posts
Pieminot telefonu un citu vieddierīču lietošanu, ir skaidrs, ka mēs tās izmantojam pārāk daudz, bet jāsaka, ka tā ir mūsu gadsimta laime un posts, jo no vienas puses mēs spējam ar to paveikt ļoti daudz ļoti ātri. Bet no cita aspekta domājot par to, cik mūsdienās ir viegli uzrakstīt e-pastu vai citu elektronisko ziņu - bieži vien pat redzams, vai ir saņemts, tiek gaidīta atbilde un ļoti ātri norit komunikācija - un par to, cik ļoti ātri risinās problēmas, jāsaprot, ka tas nozīmē, ka tas informācijas un darbību apjoms ir daudz lielāks, nekā tas ir bijis pirms 100 gadiem, kad nevarēja to otru cilvēku tik viegli satikt, kad tas bija speciāli jāplāno un dzīves ritums bija daudz, daudz lēnāks. Līdz ar to, viedierīces un mūsdienu laikmets ir ierāvuši mūs daudz straujākā ritmā. No vienas puses ir forši, ka mēs esam sasniedzamāki, no otras, tas uzliek mums papildu slogu - ne tikai ar to, ka mēs skatāmies ekrānā un esam no tā mazliet atkarīgi, bet arī ar to, ka tas dzen mūs uz priekšu tā kā tādus kāmīšus ritenī, mums nav apstāšanās momenta. Līdz ar to, mans ieteikums būtu paņemt viedierīces un nolikt malā.
Piemēram, es parasti mājās nekādu troksni fonā nelieku. Man ir pilnīgs klusums, jo ikdienā informācijas un skaņas apjoms ir tik liels, ka es vairs nevaru izturēt. Bet, runājot par mūziku, ir dažādi ieteikumi, jo mūzikai tik tiešām ir dziedinošs efekts un arī tā var tikt izmantota, ja tas ļauj atslēgties. Tad var klausīties un dziedāt līdzi, var klausīties un atslēgties.
Vēl tāds interesants aspekts, ko var pateikt, ir par bēdām. Ja kādreiz ir ļoti bēdīgi un ir tāds bēdu pilns garastāvoklis, tad liekas, ka vajag kaut ko priecīgu padarīt, bet patiesībā ir tieši pretēji - vajag uzlikt kādu bēdīgu filmu, kādu kārtīgu drāmu, jo tad var tās bēdas izbēdāties kārtīgi, līdz galam izraudāties, pārdzīvot, novest sevi tajā zemākajā punktā. Tāpat ir arī ar mūziku: pat ir ieteikums klausīties tādu dramatisku mūziku, kas nav līksma un priecīga. Ja ir bēdas, jāļauj viņām iziet. Bet tas ir gadījumos, kad tās bēdas un sēras nav ieilgušas un tā nav patoloģiska bēdāšanās.
Miegu neatgūsi
Ar miegu ir tā problēma, ka miegu nav iespējams atgūt. Tur diemžēl nestrādā tas princips: šodien negulēšu, rīt negulēšu, sestdien gulēšu visu dienu. Tas nestrādā, miegu nevar tādā veidā dabūt atpakaļ. Ar miega trūkumu mēs zaudējam daudz, un pirmais ir nogurums, aizkaitinātība, mēs varam būt uzvilkti. Mēs nespējam koncentrēties, mēs nespējam veikt darbības, sevišķi mentāli, tādā līmenī, kādā mēs varētu ikdienā, bet ilgtermiņā tas var radīt veselības traucējumus, fiziskus veselības traucējumus, un tie var izpausties visdažādākajos veidos. Viens no biežiem izpausmes veidiem ir spēcīgas galvassāpes. Miega traucējumi ilgtermiņā bojā arī cilvēka fizisko izskatu, jo miega traucējumi ir viens no izteiktākajiem iemesliem, kas atstāj noguruma pazīmes un, tām saglabājoties, cilvēks izskaties novecojis daudz ātrāk. Tāpēc tas miegs ir ļoti, ļoti būtisks.
Un kā par daudzām lietām, mēs sakām, ka ir jāievēro arī miega higiēna, īpaši, ja ir izteiktas galvas sāpes un migrēnas, ja ir kaut kādas koncentrēšanās grūtības. Miega higiēna sevī ietver normālu miega ilgumu, kas ir 8 h pieaugušajiem cilvēkiem, tā ietver gulēšanu tumsā, klusumā un vēdinātā telpā ar pazeminātu temperatūru, kas nav 25 grādi, bet, teiksim, 18 grādi.
Un tagad: malku ūdens
Vēl man kā nefrologam jāpiemin ūdens lietošana. Ikdienā cilvēka organismam nieru normālai darbībai ir vajadzīgi 1,5-2 l šķidruma. Es redzu, ka ikdienā daudzi cilvēki staigā ar tām ūdenspudelēm, bet realitātē tas nav gluži nepieciešams. Mūsu nieres to ūdeni vienkārši izdalīs ārā, un būs jāčurā vairāk. Tas nenozīmē obligāti, ka stipri palielināts ūdens daudzums radīs mums kā papildu labumu. 1.5-2 l ir tas šķidruma daudzums, kas ir nepieciešams - pēc iespējas tīrāks ūdens, mazāk cukura, mazāk krāsvielu un citu piemaisījumu. Tas būs tas labākais, kas atstās pozitīvu ietekmi, piemēram, uz ādas veselību, vēdera izejas regularitāti, samazinās infekciju (piemēram, urīnceļu) attīstības iespējamību, īpaši sievietēm, tas arī samazinās galvas sāpju risku, jo 60-70 % galvassāpju iemesls ir ūdens trūkums organismā, tāpēc pirmā rekomendācija ir kārtīgi, labi padzerties.
