Kā esam nonākuši līdz 5G un kas būs tālāk

Pasaulē datu pārsūtīšanas ātrums kopš pirmās sakaru paaudzes sistēmas jeb 1G ir palielinājies un šobrīd arvien lielāku vietu ieņem jau 5G jeb piektā mobilo sakaru standartu paaudze. Ātruma salīdzinājums: 1G bija tikai līdz 2.4 kilobitiem sekundē, savukārt pašreiz izplatītākajam 4G ir līdz 300 megabitiem sekundē, kas ir tūkstoš reizes ātrāks. 

Kā sarunā ar ReTV Ziņām atzīst VAS Elektroniskie sakari Tehniskā departamenta direktors Māris Aleksandrovs: “Mainoties paņēmieniem dažāda veida izmantotajiem, mainoties, pieejamām frekvenču joslām, signālu modelējošiem paņēmieniem, signālu izvēršanas paņēmieniem parādījās iespēja un vajadzība pēc augstākiem datu pārraides ātrumiem, pieejamākiem sakariem.”

Pirmās paaudzes mobilo telefonu sistēma jeb NMT Latvijā sāka darboties 1992. gadā, taču jau pēc pāris gadiem to nomainīja jaunāka paaudze. Tehnoloģiju attīstība jaunu posmu ieguva pirms 30 gadiem Somijā, kad tika ieviests 2G, kas bija daudz attīstītāks par priekšgājēju - ar tā palīdzību varēja sūtīt un saņemt īsziņas, kā arī multiziņas. Latvijā mobilo telekomunikāciju tīkls GSM tika atklāts 1995. gada janvāra beigās un paredzēja abonomentu ietilpību līdz 10 tūkstošiem. 

Māris Aleksandrovs papildina: “Jāteic, ka otrā paaudze šobrīd joprojām darbojas, veiksmīga tehnoloģija, pēc tam 2000. gadu sākumā sāka izmantot 3.paaudzes sakaru tīklus, tad pēc 10 gadiem vēl 4. paaudzes modelis, sākot ar gadsimta 20. gadu var teikt, ka Latvijā ir 5G tikls izvērsts.”

Lielākajā valsts teritorijā pašreizējais 4G tīkls parādījās 2011. gadā, kad Latvijas Mobilais telefons to sāka piedāvāt komercrežīmā. Tagad LMT  līdz šīgada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt simt 5G bāzes staciju, lai šos sakarus padarītu pieejamākus. Savukārt Tele2 nākamgad - vairākus simtus 5G bāzes staciju, lai tas būtu pieejams 99% valsts iedzīvotāju. 5G tīkla iespējas būs ne tikai ātrāks internets, bet attālinātu funkciju pildīšana, norāda Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis. 

Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis norāda: “Opcijas, kur vajag ne tikai ātru internetu, bet arī galvenais atskaites punkts ir īsa atgriezeniskā saite, taisīt operācijas ar ķirurgu palīdzību, kas atrodas citā valstī, lidaparātus izmantot ar robotu, auto brauktu bez vadītājiem - jaunās iespējas, ko dod 5G.”

Starp iedzīvotājiem 5G ieviešanā gan nav bijis vienprātības, pirms diviem gadiem pie Ministru kabineta pat bija sarīkots pikets, kurā ap 50 cilvēku protestēja pret jaunā tīkla ieviešanu, norādot, ka tā elektromagnētiskais starojums esot bīstams cilvēka veselībai. Šobrīd skeptiķi noklusuši, tikmēr Veselības inspekcijā uzsver, ka tiek pārbaudīta katra mobilā bāzes stacija, lai pārliecinātos, ka starojums, kas nonāk vidē nav kaitīgs. 

Veselības Inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis ReTV norāda: “Tīkls neiespaido cilvēku veselību, tikli var iespaidot ekonomiku, sabiedrību kā tādu, jāņem vērā, ka starojums un frekvences, kas tiek izmantotas nodrošinot 5G sakaru veidu nav kardināli atšķirīgi no tā starojuma, kas ir 4G, 3G tīklam.”

Telekomunikāciju eksperti norāda, ka katra nākamā sakaru tīklu paaudze iznāk pēc 10 gadiem, tad varot secināt, ka nākamās paaudzes sakari - 6G būs pieejami ap 2030. gadu.  Latvija šobrīd ir ceļā uz 5G tehnoloģiju attīstību un līdz 2025. gadam Eiropas komisija ir noteikusi, ka, piemēram, uz valsts galvenajiem autoceļiem jābūt šai tehnoloģiskajai sistēmai. 


Foto: freepik