Kā gājis pašvaldību vēlēšanās Zemgalē?

Zemgales iedzīvotāji nekad nav īpaši aktīvi ņēmuši dalību vēlēšanās, bet šoreiz ceļu uz vēlēšanu iecirkņiem nolēma mērot vien 65418 jeb 31,22% balsstiesīgo.

Lielākā šo vēlēšanu intriga Zemgalē bija, vai Jelgavas pilsētas domē varu saglabās jau vairāk nekā divdesmit gadus pie varas esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Pārmaiņu vēji gan, visticamāk, pilsētā nepūtīs, jo no tiem 11624 balsstiesīgajiem jelgavniekiem, kuri vēlēšanās piedalījās, lielākais uzticības mandāts atkal dots ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, tas gan ir par vienu vietu mazāk. Tas nozīmē, ka cilvēki nevēlas revolucionāras pārmaiņas, tomēr norādot, ka pienācis laiks paaudžu maiņai.

“Spēja paiet nost un pateikt, ka tagad manas partijas nākamā paaudze pārņem varu, ir liela māksla, un es domāju, ka tas ir tas, par ko arī Rāviņa kungam ir ļoti nopietni jāpadomā, ja viņš grib saglabāt varu. Kā tā eleganti iesaistīt jaunus cilvēkus, padarīt jauneklīgāku to pārvaldi,” pauž politologs Filips Rajevskis.

Neaktīvi kā allaž bija arī Jelgavas novada balsstiesīgie, bet arī Ozolnieku iedzīvotāji pārāk nebija centušies izmainīt jaunā Jelgavas novada domes sastāvu.

Rezultāti liecina, ka arī jaunajā Jelgavas novadā varas groži, visticamāk, būs ilggadējā Jelgavas novada priekšsēža rokās. Rimto dzīvi gan varētu patraucēt spēcīgu personību ienākšana no Latvijas Reģionu apvienības, starp kuriem arī bijušais Ozolnieku mērs Dainis Liepiņš.

Pārsteigumu nesagādāja arī jaunais Bauskas novads, kur savu ietekmi pārliecinoši nostiprinājusi Nacionālā apvienība (NA), kura ieguvusi 11 no 19 mandātiem.

Laikraksta “Bauskas dzīve” žurnālists Uldis Varnevičs saka: “Tur jārunā ne tik daudz par stagnāciju, bet gan par to, ka iepriekš Bauskas novadu aicināja pāriet no tās saucamās betona politikas uz cilvēkiem. Domāju, ka tā ir zīme tam, ka šī betona politika turpināsies.”

Pievienojamie novadi gan pacentušies potenciālā mēra krēslā iecelt Rundāles novada ilggadējo vadītāju, kam seko Iecavas novada priekšsēdētājs. Kopumā var teikt, ka varas gaiteņos kopā atkal būs tie, kuri kādreiz “stūrēja” Bauskas rajonu.

Netālu esošajā kūrortpilsētā Jūrmalā iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās bija nedaudz augstākā kā Zemgalē, tomēr arī šeit vēlētāji pārmaiņas nealka. Neraugoties uz skandāliem apvīto ilggadējo mēru, jūrmalnieki ZZS spēkus bija pat pavairojuši, līdzšinējai varas partijai devuši astoņus mandātus.

Tas, ka šoreiz mazākums izvēlējies, kā dzīvot nākamos četrus gadus, gan zināmā mērā liecinot, ka tuvojamies Eiropas vēlēšanu situācijai. “Aktīvs, konservatīvs, bet šoreiz mazākums, kurš ir aizgājis uz vēlēšanām. Es domāju, ka tas, visdrīzāk, raksturos arī nākamās Saeimas vēlēšanas,” uzsver politologs Filips Rajevskis.


Foto: Santa Ādamsone