Kā izdzīvo mazie muzeji?

Nupat Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, atzīmējot savu simtgadi, konferencē aktualizēja jautājumu par nacionālo muzeju misiju un izaicinājumiem nākotnē. Arī Valsts prezidents aicinājis ikvienu iedzīvotāju atbalstīt un apmeklēt muzejus visos Latvijas novados. Tomēr novārtā palicis jautājums - kā šajā laikā izdzīvo muzeji ārpus galvaspilsētas.

Andra Ķīse, Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči” vadītāja: “Šis gads mums ir tāds diez gan liels pārdomu gads, kā mums darboties tālāk, kā mēs varam piesaistīt, ko darīt, lai arī attaisnotu šo savu pastāvēšanu.”

Veidenbauma muzejs ir sezonas muzejs, kas darbojas no maija līdz oktobrim, un to pilnībā atbalsta Priekuļu novada pašvaldība. Andra Ķīse atzīst - ja muzejs vēlas kaut ko papildus, tad raksta projektus. Tā, piemēram, arī jaunākā muzeja ekspozīcija “Eduards Veidenbaums - Neiespējamais dzejnieks”, tapusi sadarbībā ar Rakstniecības un Mūzikas muzeju un ir atbalstīta no Kultūrkapitāla fonda.

Pagājušā sezonā muzejam bija aptuveni 2400 apmeklētāju.  Par šo gadu vēl grūti spriest, jo  šogad maijā, kad parasti ir liela aktivitāte, izpalika gan muzeja nakts, gan Veidenbauma dienas atzīmēšana. Tāpat nav lielo ekskursiju un visdrīzāk arī skolēnu šoruden būs mazāk, tomēr muzejā par izdzīvošanu nesūdzas.

Laikā, kad muzejs apmeklētājiem ir slēgts, darbinieki strādā ar krājumu, kur tiek ieguldīts liels darbs ne tikai tā saglabāšanā, bet arī krājumu datubāzes pilnveidošanā. Pamatkrājumā ir gandrīz seši tūkstoši vienības, kur ietilpst gan grāmatas, gan rokraksti, gan vēstules un dažādi dokumenti.