#Reklāma
Viens no biežākajiem jautājumiem, ko dzirdam no klientiem – ja suni apmācībā nedrīkst sodīt, kā tad pateikt sunim, ka viņš ir rīkojies nepareizi? Izplatītākā kļūda robežu un noteikumu mācīšanā sunim ir tā, ka saimnieki bieži vien pārāk fokusējas uz to, ko suns nedrīkst darīt un aizmirst mācīt, ko tad suns drīkst darīt un kāda ir uzvedība, ko vēlamies sagaidīt. Liec fokusu uz vēlamo uzvedību mācīšanu un stiprināšanu, nevis bez apstājas norādi sunim, ko viņš nedrīkst darīt! Motivē un ievirzi suņa pareizo uzvedību! Protams, arī komandām “nē” un “nedrīkst” ikdienā ir sava vieta, taču, ja lietosi tās teju nepārtraukti, suņa prātā tās pakāpeniski sāks zaudēt jēgu.
Nonākot ģimenē, sunim nav zināmi mājās valdošie noteikumi. Atceries, ka suns nav cilvēks un attiecīgi arī nedomā kā cilvēks – viņiem cilvēku pasaules noteikumi ir sveši un tie ir jāapgūst pakāpeniski, ar atbalstu no saimnieka. Pat cilvēku bērniem noteikumi ne vienmēr ir pašsaprotami, arī mums tos iemāca vecāki. Kāpēc gan mēs gaidām lielāku izpratni no suņiem?
Mūsu kā saimnieku uzdevums ir nodrošināt sunim apstākļus, kuros gluži vienkārši nav iespējams kļūdīties vai rīkoties nepareizi - piemēram, kurpes, ko kucēns varētu sagrauzt, jānoglabā nepieejamā vietā vai jānorobežo istaba, kurā sunim nav atļauts uzturēties.
Kā rīkoties, ja suns tomēr ir kļūdījies?
Vispirms nomierinies un atceries, ka suņi noteikumus pārkāpj neapzināti. Viņi vienkārši rīkojas kā suņi. Suni nesodi. Tā vietā nodefinē sev, kāda būtu suņa vēlamā uzvedība un momentā motivē suni rīkoties šādi. Atkārto rīcību līdzīgās situācijās, lai uzvedību nostiprinātu. Nevēlamo rīcību ignorē. Atceries – suns atkārto darbības, kas izdodas un apmierina kādu no dabiskajām pamatvajadzībām! Dažreiz suņi var veikt kādu darbību, piemēram, paķert mūsu zeķi ar mērķi pievērst mūsu uzmanību. Atsevišķi suņi arī saimnieka dusmīgo kliegšanu un pakaļskriešanu var uztvert kā apbalvojumu, jo mērķis taču ir sasniegts – uzmanība pievērsta.
Cilvēki bieži izvēlas suņus sodīt, jo tas liekas vienkāršākais un ātrākais variants. Taču, uzņemoties rūpes par citu dzīvu būtni, cilvēks kļūst atbildīgs par to, ka ir gana izglītots, saprot savās mājās uzņemto būtni (šai gadījumā suni), iegulda laiku suņa veiksmīgā un uz motivāciju balstītā apmācībā. Jā, tas prasa laiku, darbu, līdzekļus un pacietību. Jā, tas ne vienmēr ir viegli, taču tā ir atbildība, kuru paši esam uzņēmušies, paņemot ģimenē suni. Pareizas uzvedības iemācīšana ir saimnieka, nevis suņa atbildība. Papildus tam, sodi parasti sniedz īslaicīgu efektu, turklāt spēcīgi grauj saikni starp suni un saimnieku.
Ja jūti, ka netiec galā, apsver iespēju konsultēties ar zinošu suņu uzvedības speciālistu.
Suņu un saimnieku skolas "My Perfect Dog" ieteikumi, kā rīkoties dažās no izplatītākajām situācijām, kad vēlamies sunim pateikt, ka šādi rīkoties nevajag.
- Griez sunim muguru, līdz suns nomierinās un piezemējas ar visām četrām kājām uz zemes. Rādi rokas signālu 🤚🏻 un pievērsies sunim tikai, kad viņš ir nomierinājies.
- Ienākot pa durvīm, dod sunim zobos viņa mīļāko mantu vai graužamo, lai suns būtu nodarbināts ar to.
- Turi rokās gardumu, parādi to sunim. Ja suns lec virsū, stāvi mierā līdz suns nomierinās un stāv ar visām četrām uz zemes. Mieru apbalvo ar uzslavu un gardumu.
- Dod sunim meklēšanas uzdevumus, lai suns mācās būt mierā un nepievērt uzmanību cilvēkiem.
- Aicini cilvēkus neliekties sunim frontāli virsū, nemesties “suņa apskāvienos” un mīļošanā. Lūdz arī citiem pagriezt sunim muguru, rādīt rokas signālu 🤚🏻 un pievērsties sunim tikai, kad viņš ir mierīgs.
- Ciemiņiem ienākot, vari arī suni turēt pavadā, līdz viņš nomierinās.
- Kucēni ik pa 2-4 h jāved ārā (jo jaunāks kucēns, jo biežāk – pēc katras pamošanās, kārtīgas spēlēšanās, ēšanas un dzeršanas; reizēm biežāk jāved ārā arī suņi-seniori) – pārbaudi, vai tavam sunim nav nepieciešamas biežākas pastaigas.
- Pārliecinies, vai tavs suns ārā jūtas droši. Ja apkārt ir pārāk daudz kairinātāji un suns šai vidē nejūtas komfortabli, viņš var nespēt atslābināties un nokārtoties. Meklē mierīgākas vietas.
- Dodies pie veterinārārsta, lai pārliecinātos, vai čurāšana nevar būt saistīta ar veselības problēmām.
- Saproti, kuros brīžos suns nokārtojas iekšā. Kad palicis viens mājās (atšķirtības sindroms) vai citās? Meklē cēloņus un tos risini.
- Atceries, ka suņi var apčurāties arī situācijās ar ļoti sakāpinātām emocijām! Tas notiek neapzināti – suņi pie tā nav vainīgi.
- Suns ir sociāls dzīvnieks un viņam ir dabiska vēlme būt savas sociālās grupas ("bara") tuvumā. Nodrošini sunim ērtu, paaugstinātu vietu dīvāna vai gultas tuvumā.
- Ikdienā motivē suni iet uz šo vietu, tur atrasties (piemēram, grauzt tur savu iemīļoto kārumu u.t.t.).
- Cel vērtību iekārtotajai vietai caur uzdevumu “Miers uz paaugstinājuma”.
- Nemaini noteikumus – izlem, vai suns varēs vai nevarēs atrasties gultā/dīvānā un pie tā arī turies. Ja vienu dienu sunim ļausi lekt gultā un tur palikt, bet otrā par to pašu dusmosies, sunim tas radīs apjukumu.
- Preventīvi māci sunim dalīties ar lietām (piemēram, mantu maiņas spēle).
- Caur spēli māci komandu “Dod”, lai vēlāk suns ar prieku atteiktos no jebkura atraduma.
- Iemaini paņemto lietu pret suņa acīs vērtīgu ēdienu/mantu no sevis, tuvojoties sunim ar nomierinošajiem signāliem, paliekot nelielā attālumā no suņa un parādot vērtīgo lietu savās rokās. Ļauj sunim pašam pieņemt maiņas lēmumu.
- Māci sunim pienest un atdot lietas.
- Pastaigā izmanto vismaz 5 m garu pavadu, lai dotu iespēju ostīties.
- Seko līdzi pastaigas videi – ja tajā būs pārāk daudz kairinātāji, suns var satraukties un līdz ar to sākt raut pavadu.
- Neej ar nospriegotu pavadu. Ja suns pavadu rauj, apstājies, pievērs viņa uzmanību un turpini kustību, kad pavada atkal ir brīva.
- Piefiksē, kurās situācijās suns rauj pavadu – vai suns ir pozitīvi vai negatīvi uzbudināts? Kādās vietās tas notiek? Izproti cēloņus un strādā pie to risināšanas.
