Iespējams, ka pēc gada topošajiem studentiem vairs nebūs pieejamas no valsts budžeta pilnībā apmaksātas studiju vietas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atteikties no tik ierastajām budžeta un maksas vietām, tā vietā ieviešot līdzmaksājumu par mācībām. Augstskolas reģionos šādu modeli vērtē pat ļoti skeptiski.

Otrā kursa students Gustavs Māziņš Vidzemes Augstskolā (ViA) par valsts budžeta līdzekļiem apgūst biznesa vadību. Lai sevi uzturētu, jaunietis papildus strādā pat vairākās darba vietās. Viņam ir ļoti būtiski, lai par mācībām nav jāmaksā. “Tas ir ļoti labi, ka esmu budžetā, tad nav jādomā par studiju maksu. Es varu šo naudu atvēlēt saviem tēriņiem. Manuprāt, šis princips, ka budžta vietas tiek likvidētas, tas ir ļoti absurdi.”

IZM pēc gada paredz ieviest sociālās budžeta vietas maznodrošinātajiem. Padagoģijas un veselības aprūpes studentiem būs jāveic līdzmaksājums par mācībām 1000 eiro apmērā ik gadu, kuru valsts pēc tam dzēstu, ja studējošais absolvē augstskolu un strādā nozarē. Zinātnes un inženērijas studentiem līdzmaksājums būtu 600 eiro gadā, arī to valsts dzēstu, ja students absolvē augstskolu. Cik liels līdzmaksājums būs pārējās studiju jomās, vēl nav zināms. Vidzemes Augstskolā ReTV norāda, ka ministrijas sagatavotajā priekšlikumā ir ļoti daudz neskaidrību. Vidzemes Augstskolas rektora p.i. Agnese Dāvidsone: “Šajā jaunajā modelī lielāks uzsvars tomēr ir uz studentu materiālo, sociālo situāciju. Arī līdzmaksājuma apmērs ir kaut kas tāds, ko komentējām, jo dažādi Latvijas reģionu pret galvaspilsētu - tā summa nozīmē kaut ko ļoti atšķirīgu.”

Arī Daugavpils Universitātē ir bažas, ka līdzmaksājuma dēļ studentu skaits varētu sarukt. Rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš saka: “Vai šie vecāki būs maksātspējīgi arī samaksāt šo līdzmaksājumu? Varbūt stāsts par 600 eiro gadā, bet jautājums par to, ka reģionos šis atalgojums ir daudz zemāks. Vai nepienāks mirklis, kad daudzi neizvēlēsies mācīties un nemācīsies vispār.”

Arī Latvijas Lauksaimniecības universites rektore Irina Pilvere iecerēto reformu uzskata par absurdu, jo netiek palielināts studija bāzes finansējums - proti nav papildus līdzekļu augošo energoizmaksu segšanai. “Budžeta vietas uz tām grūtajām jomām, kas ir STEM jomas, mūsu gadījumā tās ir veterinārmedicīna, mežsaimniecība, lauksaimniecība, inženierzinātnes, kas svarīgas tautsaimniecībai, kur trūkst absolventu, mēs nevaram vispār tās budžeta vietas aizpildīt.”

IZM plāns paredz pilnībā dotēt mācības valsts koledžās. Arī šis piedāvājums raisa bažas reģionu augstskolās, jo veidosies nevienlīdzība. IZM ReTV norāda, ka šis ir vien sākotnēji izstrādātis studiju vietu finansēšanas modelis. Priekšā vēl plašas diksusijas ar izglītības nozari - augstskolām, studentiem, lai rastu labāko modeli.