Kā samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu?

Eiropas Zaļā kursa mērķis ir panākt bioloģiskākas pārtikas ražošanu, būtiski samazinot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta uzsāktie pētījumi jāturpina. No līdz šim veiktajiem pētījumiem videi draudzīgāku alternatīvu pagaidām izdevies atrast augšanas regulatoriem, kas samazina risku veidoties veldrei.

Bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas viena no neaizsargātākajām kultūrām ir pupas, ko apdraud pupu sēklgrauzis. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātniskajā institūtā šo kaitēkli pēta jau vairāk nekā piecus gadus. Pagājušajā gadā uzsākti monitoringa pētījumi, lai noskaidrotu kaitīguma ekonomisko sliekni, no kura būtu lietojami insekticīdi. Tomēr neesot atbildes, kā šo kaitēkli efektīvi ierobežot. “Ir inteksicīdu aktīvās vielas, kas var ierobežot šo sugu, bet tās šobrīd ir izņemtas no reģistriem, nav atļauts lietot. Tās, kuras ir reģistrā, būtiski šo sugu nespēj ierobežot. Tas nozīmē, ka būs jāmaina kaut kas cits,” saka asociētais profesors, Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” vadošais pētnieks Jānis Gailis.

Kā skaidro asociētais profesors, augu aizsardzība nav tikai insekticīdu smidzināšana. Zemgalē populārā zemes nearšana gan nepalīdzot pupu sēklgrauža iznīcināšanā, bet zaļināšanas platībās sētās pupas kaitēkļa populāciju pavairojot. “Šajās platībās nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus. Tā ir ideāla vieta, kur vairojas šie kaitēkļi. Iespējams, jāpārskata arī šī prakse, bet tas nav tā vienkārši izdarāms. Tur vajadzīgs politisks lēmums.”

Pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma zinātnieki pētījuši vai iespējams samazināt fungicīdu, herbicīdu lietošanu. Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” vadošā pētniece Jevgenija Ņečajeva: “Tas ir vesels komplekss. Jo pareizāk dara visu pārējo, jo lielākas ir iespējas, samazinot herbicīdu daudzumu, neaizaudzēt visu lauku ar nezālēm. Tas būs vēl jāpēta. Daudz kas ir atkarīgs no paša kultūrauga, cik tas konkurē ar nezālēm. Tāda viena unvienkārša risinājuma, baidos, ka tur nav.”

Augu augšanas regulators samazina riskus veidoties veldrei. Šajā pētījumā izdevies atklāt, ka iespējams izmantot videi draudzīgākas vielas, būtiski nesamazinot rezultātu.

Kā atzīst ReTV uzrunātā zemnieku saimniecības īpašniece Iveta Grudovska, pētījumi ir nepieciešami, bet šobrīd atbildi, ko tad darīt, lai samazinātu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu uz pusi, tie nesniedzot, tāpēc tie noteikti esot jāturpina. “Šodien, ja man prasi kā lauksaimniekam, vai es varēšu 2030. gadā uz pusi samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, mana atbilde ir – nē. Tad es pārtraucu ražot.”

Plānots, ka līdz 2030. gadam augu aizsardzības līdzekļu lietošana jāsamazina par 50%, bet mēslojums par 20%.