Kā svētku egles nonāk līdz tirdzniecības vietām?

Egļu audzētājiem un tirgotājiem šis ir laiks, kad sākas visaktīvākais darbs – jācērt egles un jāsāk šīs tradicionālās svētku rotas piegādāt, likt pārvešanai uz tirgošanās vietām.

Jānis Ķirsis, SIA “Ķiršu dārzs” pārstāvis pauž, ka Valmieras tirgū pārdevis ir pietiekami daudz katru gadu. Šobrīd viņš kā mīnusu min, ka sestdienās bija laba pirktspēja, taču tas ejot secen. Protams, pašreizējie Covid-19 izplatības ierobežojumi neliedz tradicionālo svētku rotu tirgot darba dienās.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Brūklītis uzsver, ka gada tirgi šogad nedrīkstot notikt, taču atsevišķi tirgotāji, kuri saņēmuši atļauju, tirgoties var. Tirgotāju asociācija aicina gadatirgiem neaizliegt strādāt. Ja tiek runāts par eglītēm, tās drīkst pārdot pašvaldību ierādītās tirdzniecības vietās.

Eglīšu audzētājs Jānis Ķirsis nebēdā par to, ka šogad brīvdienās, svētku dienās eglītes nedrīkstēs tirgot – uzsākot biznesu, galvenais iemesls nebija peļņa. Viņš pauž: “Motivators ir no bērnības, kad tēvs teica teicienu "Kāda būs Ziemassvētku egle, tāds būs nākamais gads. Jo kuplāka, jo labāks".”

Lai izaudzētu tādas egles, kurām būtu arī pircēji, ir jāiegulda daudz darba un jāgaida pat vairāki gadi. Viena maza izmēra egle aug piecus gadus.  “Ķiršu dārzs” pārstāvis stāsta, ka eglei ir jābūt formai, krāsai un kuplumam – tāda esot specifika egļu biznesā.

Latvijas egles ar katru gadu kļūstot nedaudz dārgākas, un Vidzemes tirgus plačos vidēji viena egle ir par 10 eiro lētāka nekā Rīgā.