Ukraina turpina cīņu par savas valsts neatkarību un brīvību. Daudziem šī gada laikā kara, Krievijas noziegumu un zvērību dēļ ir nācies pamest savu dzimteni un doties bēgļu gaitās. Pašlaik arī Latvijā ir aptuveni 35 000 ukraiņu, kuri šeit sastopas ar dažādiem izaicinājumiem. Viens no tiem – iemācīties latviešu valodu.

Jūlija Paskela savas mājas Žitomirā atstāja jau kara sākumā un martā ieradās Latvijā. Kad iepazināmies vasaras vidū, viņa izrādīja interesi apgūt latviešu valodu un vēl tikai meklēja iespējas. “Kad ierados Latvijā, sākām mācīties latviešu valodu integrācijas kursos. Dažus terminus, pamatfrāzes, lai atbildētu uz visvienkāršākajiem jautājumiem, bet vēlāk es kā lingviste kļuvu ļoti ieinteresēta mācīties padziļinātāk. Tā kā šeit dzīvoju, man tas šķiet pieklājīgi – runāt ar latviešiem viņu dzimtajā valodā, tāpēc neapstājos”.

Ukraiņiem motivācija iemācīties runāt latviski esot dažāda – citiem vienkārši patīkot, kā valoda skan, citi mācās darba dēļ. Latviešu valodas aģentūrā vēl min, ka arī veidi, kā apgūt, ir dažādi. Kopš kara sākuma dažādus kursus rīkojot vairākas valsts iestādes, arī nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgie.  

Latviešu valodas aģentūras metodiķe, pedagoģijas doktore Ērika Pičukāne: “Jāsaprot, ka to cilvēku ir daudz, skaidrs, ka nekad visiem nepietiks. Skaidrs, ka vienam tā ir vieglāk, vienam šitā ir vieglāk. Tās situācijas ir ļoti dažādas. Cik es esmu sastapusies, atkal mans subjektīvais veidoklis, cilvēki ir motivēti, cilvēki pēc 120 stundām nokārto uz A2, cilvēki grib mācīties tālāk un man zvana – Ērika, vai ir kaut kur B grupa?”

Ērika Pičukāne novērojusi, ka vairums kursantu strādā fizisku darbu. Tā kā ir noguruši, nodarbībās bez valodas mācīšanās esot vajadzīgs arī humors. Par to, ka šādi kursi ir kas vairāk par tikai valodas apgūšanu, pārliecinājāmies arī Smiltenē. “Nodarbībās viņiem ir gan valoda, gan socializēšanās. Grupiņa salīdzinoši neliela, tie ir padsmit cilvēki. Kā viņi katrs tiek – 12, 15, 14. Ir arī strādājošie, maiņu darbs. Nodarbības ir attālināti,” saka Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Gunta Grigore.

Ukraiņu kopiena Smiltenes novadā esot visai aktīva. Viņi paši izrādījuši iniciatīvu, ka vēlas apgūt latviešu valodu. “Esmu dzirdējusi, ka latviešiem ir zināms aizvainojums par to, ka ir cilvēki, kuri šeit dzīvo 30, 40 gadus, bet neprot latviešu valodu. Tas nav pareizi un godīgi. Gribu šādi Latvijai pateikties,” saka ukrainiete Juļja, kas šobrīd dzīvo Smiltenē.