Kā veicināt krievvalodīgo vakcināciju?

Latvijas krievvalodīgajā sabiedrības daļā ir salīdzinoši zema interese par vakcināciju. Diemžēl politiķiem, tajā skaitā arī partijām, kuras šos cilvēkus uzskata par saviem vēlētājiem, nav vērā ņemama piedāvājuma, kā šos iedzīvotājus uzrunāt. Tiesa, tas netraucē šīm partijām kritizēt koalīcijas partijas par krievvalodīgo neuzrunāšanu, kaut gan paši to nedara ar savu elektorātu.

Par to, vai ar informāciju krievu valodā izdosies palielināt vakcinācijas aptveri sabiedrības krieviski runājošajā daļā, ReTV Ziņu dienesta aptaujāto rēzekniešu vidū nav vienprātības. Vieni domā, ka tā nav nepieciešama, citi - gribētu skaidrojumus dzimtajā valodā. “Tomēr vajag krievu valodā. Krievvalodīgie iedzīvotāji visu šo informāciju, ja tā nav dzimtajā valodā, visi nesaprot. Pat pie manis vēršas, jo es saprotu vairāk. Tāpēc man zvana, jo es vairāk zinu, un jautā - kas tas ir, kas tas, kā to saprast. Vajag ļaudīm sniegt informāciju dzimtajā valodā,” saka Gaļina, rēzekniete.

“Visi visu zina, viņiem nevajag tādiem jautājumiem lieki laiku tērēt! Kaut es nevaru runāt krievu valodā, es visu zinu, ko runā. Kas, es lasīt neprotu?! Viss ir uzrakstīts gan krieviski, gan latviski. Šo to saprotu, par šo to pajautāju. Vai tad mēs nezinām, kādā laikā dzīvojam?!” pauž Tatjana, rēzekniete.

Tam, ka par vakcināciju nepieciešama saprotama un vienkārša, bet pamatota informācija arī krievu valodā, piekrīt vairākums politiķu. Tam pat nebūtu nepieciešamas atkāpes no valsts valodas lietojuma līdzšinējām prasībām, uzskata premjers. “Drīkst sūtīt vēstuli latviešu valodā, ar vēl jebkuras citas valodas tulkojumu. Nevar būt pretlikumīgi sūtīt, teiksim, jums vēstuli latviešu un japāņu valodās,” saka Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents.

Līdz šim piedāvātie veidi, kā vērsties pie Latvijas krievu sabiedrības - speciāla avīze vai individuāla vēstule -, nav atzīti par pietiekami efektīviem, tāpēc priekšlikumi noraidīti. Arī uz krievu valodā runājošo sabiedrības daļu orientētās politiskās partijas piekrīt, ka daudzi tradicionālie paņēmieni vairs nav ietekmīgi. “Ar tīro skrejlapiņu šodien nevar uzrunāt tāpēc, ka cilvēki ļoti bieži tādus materiālus met miskastē. Feisbuks, tviteris un visi pārējie jaunie saziņas līdzekļi, sociālie mediji neiet tālāk par mūsu auditoriju. Mūsu auditorija ir laba, izglītota, viņiem ir sava pozīcija, viņus pārliecināt ir bezjēdzīgi,” pauž Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts.

“Latvijas Krievu Savienības” līdere Tatjana Ždanoka gan uzskata, ka sociālās platformas ir vieta, kur cilvēkus varētu pārliecināt, ka potēties vajag, taču informācija esot jāizvieto prasmīgāk. “Sociālajos medijos vajag tiešām uzrunāt. Tur ļoti talantīgi cilvēki ņemas ar antivakseru propagandu, mēs zinām arī politiķu uzvārdus un vārdus, citu aktīvistu uzvārdus, viņi strādā ļoti talantīgi, bet nav, kā saka, līdzsvara.”

 Gan “Saskaņas”, gan “Latvijas Krievu savienības” pārstāvji sūrojas, ka samazināts Latvijas Krievu sabiedrībai saprotamu krieviski raidošu kanālu skaits, piemēram, vairs nav skatāms “Pirmais Baltijas kanāls”, tomēr par citiem risinājumiem viņiem nav padoma, neziņā ir arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. “Mana krievu valoda ir daudz labāka saprašanā nekā runāšanā. Varbūt tad tik ļoti smietos, cik es slikti runāju, ka kāds vēl ieklausītos. Bet es nezinu, kuras metodes šobrīd būtu tās labākās; kā valdības vadītājs es esmu atvērts visām metodēm.”

Aprēķināts, ka informācijai un skaidrojumiem par vakcināciju būtu jāsasniedz apmēram 250 tūkstoši krievvalodīgo. 


Foto: Freepik