Lai stāstītu par vienu no svarīgām lapaspusēm Latvijas vēsturē, Kuldīgas novada Kabiles pagasta mežā izveidota nacionālo partizānu kustības izziņas vieta. Savulaik te bijis Kabiles grupas priekšpostenis. Latvijas un Igaunijas kopējo militārā mantojuma karti šis objekts papildinās ne tikai ar ziņām par grupas centieniem atgūt Latvijas neatkarību, bet arī visas kustības vēsturi un iespēju sajust, kādi bija apstākļi, ilgus gadus uzturoties mežos. 

Ir miers un klusums, iebraukts ceļš ved dziļāk mežā, un tikai gar tā malām izliktā informācija liecina, ka te savulaik notikuši spraigi notikumi. Kad bija skaidrs, ka pēc Otrā pasaules kara Latvija ir zaudējusi savu neatkarību, bija daudz cilvēku, kas ar to nesamierinājās un turpināja cīņu pret okupantu varu. Šodien mēs to saucam par nacionālo partizānu kustību. Šeit, Kabiles mežā, bija vieta, kur atradās Kabiles grupa. 1946. gada 1. janvārī nedaudz tālāk, pie Āpuznieku mājām, notika kauja ar čekas vienību, no kuras bojā gāja 50 uzbrucēju.  “Rubeņa fonda” valdes loceklis  Andrejs Ķeizars: “Pieauga Kabiles grupas autoritāte, un tas bija viens no cēloņiem, kāpēc Kabiles grupa, izveidojoties nacionālo partizānu apvienībai “Kurzeme”, kāpēc viņi kļuva par štāba grupu.”

Ilgu laiku par vēsturiskajiem notikumiem vēstīja vien divas kapu kopiņas ar kaujā nogalinātajiem Kabiles grupas vīriem. Noiets aptuveni astoņu gadu ilgs ceļš, līdz izdevies šo vietu izveidot par apmeklētājiem un vēstures interesentiem saistošu - gan teorētiski, gan praktiski izzinošu.  Piemēram, ieiet mežabrāļu mītnes vietā - slietenī, kur nereti bija drošāk uzturēties nekā bunkurā, uzbrukuma gadījumā to izmantojot arī kā ierakumus un labāk aizsargājoties. 

Izveidotā memoriālā siena atklāj tikai aptuveni pusi - 294 apvienības “Kurzeme” dalībnieku vārdus un segvārdus. Andrejs Ķeizars: “Mēs zinām, ka viņš bija Melnais, mēs zinām, ka viņš bija Potītis, zinām, ka viņš bija Vecais Putrasleitis. Te ir pavisam 17 grupu partizāni, no dažām grupām zināms viens vai divi, no dažām zināmi gandrīz visi.”

Šī nacionālo partizānu vieta ir iekļauta arī Latvijas un Igaunijas kopējā militārā mantojuma kartē. Šobrīd te ir vairāk nekā 600 dažādu objektu, kas aptver laiku no Pirmā pasaules kara līdz pat abu valstu neatkarības atjaunošanai.   

Kurzemes plānošanas reģiona “Militārā mantojuma” projekta vadītāja Kurzemē Jana Kalve: “Šie objekti kā nacionālo partizānu kauju vieta pie kādreizējām Āpuznieku mājām, Nacionālās pretošanās kustības muzejs ir viens no būtiskiem četriem periodu aspektiem. Šīs mežabrāļu nacionālās pretošanās kustības, viņi reprezentē šo periodu, kurš īstenībā ir diezgan vāji pārstāvēts abās valstīs.”

Latvijā bija vairāk nekā 20 000 nacionālo partizānu. 

#SIF_NVZ2022