Kāds iemesls vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos?

Latvijas Banka ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem turpina pārrunāt finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, tostarp arī situāciju mājokļu kreditēšanā. Lai arī Rīgā, Pierīgā, kā arī tuvāk Rīgai esošajos novados mājokļu kreditēšanas aktivitāte ir samērā augsta, daudzās Latvijas pašvaldībās mājokļu kredītu atlikums nepārsniedz 10% no pašvaldības iekšzemes kopprodukta. Iepriekš Latvijas Banka šādu tikšanos rīkoja Zemgales reģionā, bet šonedēļ tā aizvadīta Vidzemē. 

Latvijā kopumā mājokļu kreditēšanas aktivitātes rādītājs ir trīs reizes zemāks, nekā tas ir vidēji eirozonā. Lai arī Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējiem rādītājiem un atsevišķos novados pat augstāks, situācija citās pašvaldībās krasi atšķiras. Latvijas Bankas pārstāvis Kārlis Vilerts: “Reti kurā pašvaldībā izsniegto kredītu apjoms pārsniedz 10% no pašvaldības iekšzemes kopprodukta. Tas attiecas arī uz valstspilsētām: Liepāja, Valmiera, Ventspils. Ja mēs runājam par novadiem, tad faktiski trešdaļā Latvijas novadu izsniegto kredītu apjoms nepārsniedz 3% no katras pašvaldības Iekšzemes kopprodukta, kas ir ārkārtīgi mazs rādītājs.”

Viena no pašvaldībām, kur izsniegto kredītu apjoms nepārsniedz 10% no pašvaldības iekšzemes kopprodukta, ir arī Siguldas novada pašvaldība.” Šī tēma ir ļoti aktuāla arī mūsu novadam. Sigulda attīstās ļoti strauji. Kā jau šodien dzirdējāt arī no Siguldas uzņēmējiem, kuri piedalījās pasākumā, ja Siguldas pilsētai nekustamo īpašumu iegādei kredīti ir pieejami, tad īpašuma iegādei ārpus pilsētas, kas ir pagastu teritorijās, protams, kreditēšana ir ierobežota,” saka Siguldas novada pašvaldības domes pārstāve Ina Stupele.

Latvijas Banka secinājusi, ka viens no iemesliem vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos nav saistīts ar novadu ekonomisko aktivitāti, bet gan ar ierobežotu kredītu pieejamību samērā maza apjoma darījumiem ar nekustamo īpašumu. Ar nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātos kredītus komercbankas neizsniedz zem 15 līdz 20 tūkstošiem eiro. Ja nekustamais īpašums maksā mazāk par 25 tūkstošiem eiro un pirmā iemaksa ir 20 %, iespējas saņemt standarta mājokļa kredītu ir ierobežotas. Vilerts: “Tādās pašvaldībās kā Smiltenes novads, Valmiera, Liepāja, kur ekonomika ir dzīva, darba vietas ir, bezdarbs ir zems, ienākumu līmenis ir augsts, bet kreditēšana tāpat ir vāja. Tāpat arī nosauktajās pašvaldībās ir pietiekami dzīvs nekustamo īpašumu tirgus.”

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš atzīst, ka zemā mājokļu kreditēšana novadā ir saistīta ar dzīvojamā fonda nepietiekamību. “Mums problēma ir tā, ka tirgū ir nepietiekams skaits mājokļu, kurus varētu kreditēt. Tā ir tā lielākā problēma. Ja jūs arī redzējāt prezentācijā, mums ir ļoti mazs darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem, jo vienkārši mums viņu nav.”

Lai situāciju reģionos uzlabotu, Latvijas Bankas pārstāvis Vilerts norāda, ka būtu nepieciešams izveidot neliela apjoma nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei. Latvijas Banka iespējamo risinājumu jau pārrunājusi arī ar Attīstības finanšu institūciju “Altum”. “Tāds standarta tirgus nepilnību novēršanai būtu kaut kāda valsts vai “Altum” programma, cits instruments, kas ļautu šiem cilvēkiem tikt pie finansējuma par saprātīgu cenu mājokļa iegādei.”

Lai diskutētu par iespējamiem risinājumiem, Latvijas Banka jau tikusies ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem Zemgalē, bet vēl plānotas tikšanās arī Kurzemē un Latgalē.