Kāpēc nesokas senioru vakcinēšana?

Ar 20 eiro kā ikmēneša pabalstu valdība šonedēļ apņēmusies palīdzēt pensionāriem elektroenerģijas rēķinu segšanai. Tiesa - tikai tiem, kas ir vakcinēti. Ne vakcinētāji, ne mediķi, ne paši pensionāri par šādu “burkānu” nav sajūsmā. Taču arī “pātagu” šīs pret Covid-19 trauslās sabiedrības grupas sekmīgākai vakcinēšanai neviens īsti nemeklē. Lielas cerības, it īpaši Latgalē, tiek liktas uz to, ka sasparosies ģimenes ārsti.

 Ģimenes ārste Inna Zamjatina savā praksē pagājušajā nedēļā savakcinēja 12 klientus. Viņa to dara pirmo reizi. “Es neesmu cilvēks, kas ir pret vakcināciju. Jebkuru vakcināciju esmu taisījusi jau kopš prakses atklāšanas pirms 25 gadiem - bērniņiem, pieaugušajiem, visiem. Bet tādas slodzes laikā - mēs nevaram taču naktī veikt to vakcināciju.”

Ģimenes ārste prognozē, ka vakcinēšanai pret Covid-19 darba laikā brīvu brīdi neizdosies atrast. Nāksies vakcinēt sestdienā. Innas Zamjatinas praksē reģistrēti 1200 pacienti. Ārste stāsta, ka vakcinējušies apmēram 500. Daktere piekritusi sākt vakcinēt no oktobra, jo medmāsa un ārsta palīdze tikko kā izmantojusi divu gadu laikā neizmantotas atvaļinājuma dienas. Vēl sākt vakcinēt netieši pamudinājuši paši pacienti. “Īpaša saruna ģimenes ārstam vai ārsta palīgam būtu ar senioru, kas ir satraucies, ar bažām par kādām savām diagnozēm. Tā galvenā doma jau ir tāda - vai man vakcīna nekaitēs? Ja ģimenes ārsts saka: “Nē, tā tiešām jums palīdzēs un būs vērtīga!” Tad tā jau ir pavisam cita saruna,” saka Aija Barča, Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja atzīst, ka būtisks ir arī mobilitātes faktors. Ģimenes ārste Daugavpilī gatavojas braukt un vakcinēt mājas vizītēs, taču tās ir grūti saplānot. “Ja mēs runājam par 80+, ļoti daudzi no viņiem jau nevar aiziet ne līdz vakcinācijas centram, ne ģimenes ārsta praksei. Ne visas ir pirmajā stāvā, ne visi seniori var ātri nokļūt līdz ģimenes ārsta praksei. Mēs gribētu lūgt, lai tas notiktu vairāk tā individuāli,” saka Aija Barča.

Lai gan kopš oktobra katram ģimenes ārstam jāapzina savus nevakcinētos klientus, nebūt nav tā, ka katram savā praksē jāveic vakcinācija. “Vakcinācijas biroja nodaļa ir uzsākusi aktīvu monitoringu, tieši kā sokas ar vakcināciju ģimenes ārstu praksēs. Ja mēs kādā tuvākajā laikā neredzēsim kādu būtisku progresu kādā ģimene ārsta praksē, mēs skatīsimies, kur ir problēma un kā mēs varam nākt talkā konkrētiem ģimenes ārstiem,” pauž Inga Vasiļjeva, Vakcinācijas biroja pārstāve.

Tiesa - tiem, kas nevakcinē, tagad jābūt noslēgtam sadarbības līgumam ar citiem ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas vakcināciju veic viņu vietā. Un šī stingrākā ģimenes ārstu uzraudzīšana arī ir saistīta ar zemajiem senioru vakcinēšanās rādītājiem. 60-69 gadus vecie seniori aktīvāk vakcinējas Rīgā un Pierīgā, arī Vidzemē. “Bet diemžēl diezgan zema aptvere ir Latgales pusē, tieši šajā vecuma posmā. Tur viszemākā aptvere ir Ludzas, Krāslavas [novados], kur ir ap 40%,” atzīst Inga Vasiļjeva.

Turklāt - dati liecina, ka Latgales lielajās pilsētās vakcinēto ir vairāk nekā laukos.

Uz lauku ciematiem tiek organizēti izbraukuma vakcinācijas braucieni, taču tāpat kā pilsētās, arī laukos senioram vajag kādu, kas viņu pamudina. ReTV uzrunāja arī lauku ģimenes ārstus, paust savu viedokli, taču saņēmām tikai atteikumus, atrunājoties ar lielo noslodzi. Bet - kam tad uzrunāt nevakcinētos seniorus laukos? “Es, piemēram, redzu, ka vēl resurss ir, lai informāciju novadītu līdz mūsu senioriem, tie ir sociālie darbinieki. Jo praktiski katrā pagasta pārvaldē ir savs sociālais darbinieks, kurš ir kā uzticības persona. Tagad mums ir uzaicinājums savākt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu uz izbraukuma vakcinācijām Skrudalienas un Demenes pagastā. Mēs saprotam, ka tas ir glābiņš, lai mūsu cilvēki neslimotu,” pauž Anna Jegorova, Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja.

Ja seniors saslimst - prognozes ir sliktas. Daugavpils reģionālā slimnīca Covid-19 slimniekus piektdien sāka izguldīt moduļu mājā. “Lielākā daļa, kas iestājas kā vidēji slimi vai smagi slimi pacienti, ir pacienti no 50 gadiem līdz 80. Principā - pārsvarā tie ir pensionāri. Pensionāri [slimošanu] beidz vai nu ar ļoti smagām sekām kļūstot par hroniskiem, pulmanoloģiskiem pacientiem, bet ir arī daudz letālu gadījumu. Piemēram, pēdējās diennakts laikā miruši četri pacienti, visi no viņiem bija pensionāri,” pauž Grigorijs Semjonovs, Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs.

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs atzīst: pieaugot noslodzei, aizvien biežāk ārstiem būs jāpieņem lēmums, kuram palīdzēt un kuram, nē. Acīmredzot priekšroka tiks dota gados jaunākiem cilvēkiem, nevis senioriem. Lai gan tiem, kuru nāve ir neizbēgama, tiek dotas pretsāpju zāles, pēdējās stundas pirms nāves var nākties pavadīt norobežotam no ārpasaules, bez iespējām fiziski sajust līdzcilvēku klātbūtni. 

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem
#NEPLP2021


Foto: Freepik