Pasūtījumu lielajos šūšanas uzņēmumos netrūkstot, taču darbinieki gan – tā par situāciju nozarē ReTV Ziņām pauda uzņēmumos. Tekstilrūpniecība un apģērbu ražošana Latvijas tautsaimniecībā ir būtiska nozare, kuras uzņēmumi pārsvarā produkciju eksportē, tādēļ tas, ka jauni šuvēji industrijā ienākot maz, bet vecie aizejot pensijā, esot problēma. 

Šūšanas uzņēmumos izskan viedoklis, ka sistēma cilvēkus nesagatavo un modelētājiem, dizaineriem prasmes trūkstot. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka Latvijā ir iestādes, kurās sagatvo šūšanas speciālistus. IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina: “Mums ir vairāki tehnikumi, piemēram, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Ir, protams, arī reģionos atsevišķas iestādes, kur ir zemākas kvalifikācijas programmas, kur ir iespēja apgūt šo programmu ieslodzījuma vietās.”

Rīgas Stila un modes tehnikumā ReTV stāsta, ka šogad uzņemti vairāk nekā 70 audzēkņi šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģijās. Izglītības procesā īsteno arī praktiskas mācības, sadarbojoties ar 12 mazajiem un vidējiem šūšanas uzņēmumiem. “Tieši rūpnieciskai šūšanai īso kursu mums nav. Mēs mācām pilnu kvalifikāciju speciālistam, kurš ir spējīgs radīt no tekstila šūtos izstrādājums no nulles līdz pilnam tērpam,” norāda Rīgas Stila un modes tehnikuma direktore Ulrika Naumova.

IZM Rūta Gintaute-Marihina vēl piebilst, ka pēdējo gadu laikā kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju ir bijušas diskusijas par mācību satura pilnveidošanu un aktualizēšanu. “Tie, kas šobrīd ir aizgājuši darba tirgū, uzņēmumos strādāt, ir tie, kuri ir sākuši mācības 2018. gadā. Tajā laikā, iespējams, lielākoties bija iepriekšējās, vecās programmas.”

Rīgas Stila un modes tehnikumā skaidro, ka rūpnieciskā šūšana ir specifiska un nereti studenti pēc absolvēšanas izvēlas strādāt individuāli kā pašnodarbinātie vai arī mazākos uzņēmumos. Ulrika Naumova saka: “Nozare atzīst, ka ir problēmas nodarbināt jaunus darbiniekus, it īpaši arī gados jaunus, jo, protams, darba vide, darba apstākļi, darba stundas un gatavība strādāt monotonu rūpniecisko darbu ir tas, kas nošķir šos te jaunos speciālistus no darba tieši ražošanas iestādēs. Jāceļ arī jautājums par to, cik nozare ir spējīga piedāvāt konkurētspējīgu attalgojumu.”

Nodarbinātības valsts aģentūrā norāda, ka šuvēju atalgojums svārstās no 500 līdz 1400 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Darba samaksas apmērs ir akarīgs arī no darba sarežģītības. Atbalsts darbinieku meklējumos uznēmumiem esot arī iesaistīšanās Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsta programmā “Apmācība pie darba devēja”.  

Ik gadu aptuveni 300 klientu iesaistoties šajā programmā dažādu profesiju uzņēmumos. Pērn dāžādas šūšanas speciālitātes pie darba devēja apguvuši 64 cilvēki, aptuveni 40 darbu nozarē turpinājuši arī pēc programmas noslēgšanās. 

Foto: Freepik