Vispirms kovids ar dažādiem ierobežojumiem un visām no tā izrietošajām sekām, tagad karš Ukrainā un tam līdzās jau pašu ikdienas rūpes. Daudzi cilvēki šajā sarežģītajā laikā izjūt zināmu spriedzi un stresu. Kā norāda psihologi, cilvēkiem trauksmes sajūta ir palielinājusies.
Pamazām cilvēki jau sāka atslābt pēc pandēmijas radītās spriedzes, bet nu atkal prātus nodarbina un satraukumu rada notiekošā karadarbība Eiropas pievārtē. Iedzīvotāji norāda - tas rada papildus trauksmi un kādam pat arī depresīvas sajūtas. “Smaga sajūta. Negribas līksmot, ja zini, ka blakus kaut kur ir ļoti grūti. Es arī redzu, ka jaunākam dēlam ir diezgan sarežģīti, viņam ir tāda baiļu sajūta, jo neziņa par nākotni. Pašam jāturas un jātur līdz pārējie,” saka kāda iedzīvotāja.
Psihologi min, ka par depresijas palielināšanos starp pacientiem varēs spriest tik pēc kāda laika. Šobrīd negatīvās ziņas destabilizē psiholoģisko noturību īpaši tiem pacientiem, kuriem jau iepriekš ir bijušas kādas psiholoģiskas saslimšanas. “Ir saasinājušās dažādas emocijas, cilvēki jūt vairāk trauksmi, skumjas. Būsim godīgi, arī dusmojas vairāk. Varu teikt, ka tas ir normāli - just vairāk emociju tādā krīzes situācijā, kādā mēs šobrīd esam,” saka Marija Ābeltiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite.
“Ir pieaudzis pacientu skaits, kas vēršas, it īpaši neatliekamajās situācijās. Trauksmes līmenis pašlaik ir palielināts lielākajai daļai sabiedrībā, kas ir normāla atbilde uz nenormāliem apstākļiem. Kāda būs ietekme ilgtermiņā uz to visu, grūti pateikt, jo vienkārši nav datu, bet skaidrs, ka ietekme būs,” pauž psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Cilvēki tikmēr meklē atbildes risinājumiem, ko darīt, lai šo trauksmes sajūtu mazinātu, piemēram, strādājot. Savukārt nejauši sastapts psihologs no Vācijas aicina distancēties no nemitīgas ziņu lasīšanas: “Jūs varat domāt par šīm lietām, jo tā ir realitāte, bet ne 24 stundas diennaktī! Ir jāpastaigājas, jābūt laimīgiem, ka spīd saule.”
Marija Ābeltiņa: “Es teiktu, ka vajag lasīt ziņas, būt lietas kursā, nevis kā strausi, kuri paslēpjas, bet limitēti. Vienā brīdī aizveram to telefonu, esam kopā ar saviem tuviniekiem, ejam pastaigā un ievērojam tādu kā diennakts režīmu.”
Lai saglabātu spēka resursus un varētu saprātīgi reaģēt, kā arī risināt dažādus sarežģītus jautājumus, psiholoģe uzsver, ka ir svarīgs sabalansēts miegs, ēdiens un fiziskās aktivitātes.
