Karstums ietekmē arī dārzeņu un augļu dārzus

Karstums, kas ilgst jau vairākas dienas, būtiski ietekmē arī dārzeņu un augļu dārzus. Saimniecībās un uzņēmumos Latgalē atzīst, ka pagaidām postījumi nav lieli, tomēr, lai augus pasargātu, klāt nākuši papildus darbi un līdz ar tiem lielākas ražošanas izmaksas. Tāpat arī karstuma dēļ aktīvāk vairojas kaitēkļi un tas savukārt mazina augļu un dārzeņu ražīgumu.

Kartupeļu laukā arvien vairāk Kolorado vaboles atrod zemnieku saimniecības “Ķirši” īpašnieks Dimitrijs Pavlovs. Šī brīža karstums vabolēm ir pat ļoti labvēlīgs. “Tā ir, ka - jo siltāks, tad visas vaboles un grauzēji attīstās straujāk un vairāk. Var noēst gandrīz pusi kartupeļu. Tad, protams, būs viņi mazi un neizaugs.”

Tas savukārt nozīmē, ka arī raža rudenī varētu būt mazāka. Saimniecība “Ķirši” Lendžu pagastā ir viena no lielākajām Rēzeknes novadā, kur līdzās dažādu dārzeņu laukiem ir ierīkoti arī ābeļu, bumbieru un ķiršu dārzi. Augļu kokus karstums līdz šim nav būtiski skāris, tomēr lauksaimnieka pieredzē ir bijuši tieši ar to saistīti postījumi. Dimitrijs Pavlovs: “Visiem vajag siltumu. Piemēram, ja augļi, tad tie būs saldāki un smukāki. Protams, jābūt visam ar mēru. Ja būs kaut kas par daudz, tad arī slikti. Salīdzinoši pagājušajā gadā arī bija mēnesi tāds karstums. Dažādas šķirnes no kokiem, saņēma mizas apdegumu un aizgāja bojā.”

Par lielāku risku šajā laikā augiem gūt saules apdegumus vairāk zina stāstīt uzņēmuma “Latgales dārzeņu loģistika” agronoms Juris Gruduls. Ludzas novada Mežvidu pagastā viņš atbild par tomātu siltumnīcu.

Šajā laikā visus tomātus nogatavināt neizdodas, jo atšķirībā no laika, kad ir vēsāks, karstumā augiem lapas un galotnes jāsaglabā. Lai pasargātu augus, šeit ieviesti arī vairāki papildus darbi. SIA “Latgales dārzeņu loģistika” agronoms Juris Gruduls: “Nogriežot lapas, noņemot galotnes, būs saules apdegumi, būs mīksti tomāti no pārkaršanas. Raža būs mazāka. Mēs ēnojam ar augšējiem ekrāniem, tagad ir sānu ekrāni līdz pusei aiztaisīti ciet, lai tā saule tik intensīvi nespīdētu iekšā. Tad arī pārgājām uz divām nakts laistīšanām. Tumšajā laikā palaistīt, lai augam būtu vieglāk to rītu pārdzīvot.”

Gan saimniecībās, gan uzņēmumos augu aizsardzības darbi rada arī lielākus finansiālos izdevumus. Dimitrijs Pavlovs: “Dārzeņu laistīšanas nav, nav. Pagaidām nav. Diezgan dārgs prieks. Mums, protams, ir kaut kāda apūdeņošana no siltumnīcām, drusciņ uztaisīsim mellenēm, jā, tām vajadzēs vairāk.”

Juris Gruduls: “Katrs lieks darbs ir liekas izmaksas. Mums jau ir ieplānots, ka mēs darām ikdienā tādus un tādus darbus, kas ir regulāri, šie visi pārējie ir tādi neregulāri darbi. Sadārdzinājums ir vismaz dubultā, ja ne vairāk. Degvielas, kurināmais, viss. Elektrība kādā tagad cenā!”

Lauksaimnieki ir nobažījušies: ja laika apstākļi ilgstoši būs ekstremāli karsti, tas sadārdzinās augļu un dārzeņu cenas, gan arī kopumā rudenī raža būs mazāka. Nozares eksperti iesaka šobrīd siltumnīcās laistīšanu veikt agri no rīta un vēdināt tās arī naktī, savukārt dārzos laukā atlikt ravēšanu, lai zeme un augu saknes ēnu gūtu no nezālēm.


 #SIF_NVZ2022